pakrekšķināt
pakrekšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakrekšķinu | pakrekšķinām | pakrekšķināju | pakrekšķinājām | pakrekšķināšu | pakrekšķināsim |
| 2. pers. | pakrekšķini | pakrekšķināt | pakrekšķināji | pakrekšķinājāt | pakrekšķināsi | pakrekšķināsiet, pakrekšķināsit |
| 3. pers. | pakrekšķina | pakrekšķināja | pakrekšķinās | |||
Pavēles izteiksme: pakrekšķini (vsk. 2. pers.), pakrekšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakrekšķinot (tag.), pakrekšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakrekšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāpakrekšķina
pakrekšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakrekšinu | pakrekšinām | pakrekšināju | pakrekšinājām | pakrekšināšu | pakrekšināsim |
| 2. pers. | pakrekšini | pakrekšināt | pakrekšināji | pakrekšinājāt | pakrekšināsi | pakrekšināsiet, pakrekšināsit |
| 3. pers. | pakrekšina | pakrekšināja | pakrekšinās | |||
Pavēles izteiksme: pakrekšini (vsk. 2. pers.), pakrekšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakrekšinot (tag.), pakrekšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakrekšinātu
Vajadzības izteiksme: jāpakrekšina
Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pāris reižu pakrekšķināja, lai aizbaidītu neērtības sajūtu, pakasīja pakausi un patrinās uz Rozas Borisovnas krēsla. “
- Liepāja uzplauktu par saimnieciski attīstītu kultūras pilsētu , savu pārliecību neslēpj Tālivaldis Deklaus , un tad , sev raksturīgi pakrekšķinot , ar jautru smīniņu saka
- Bet citreiz pat neesam tā pa īstam saaukstējušies, vienkārši ik pa laikam vajag pakrekšķināt.
- Vēlos, lai Liepāja uzplauktu par saimnieciski attīstītu kultūras pilsētu," savu pārliecību neslēpj Tālivaldis Deklaus, un tad, sev raksturīgi pakrekšķinot, ar jautru smīniņu saka: " Kādā tikšanās reizē kāds vīrs man jautāja, kā tas nākas, ka no pēdējās vietas sarakstā esmu nokļuvis augšgalā.