pazelēt
pazelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazelēju | pazelējam | pazelēju | pazelējām | pazelēšu | pazelēsim |
| 2. pers. | pazelē | pazelējat | pazelēji | pazelējāt | pazelēsi | pazelēsiet, pazelēsit |
| 3. pers. | pazelē | pazelēja | pazelēs | |||
Pavēles izteiksme: pazelē (vsk. 2. pers.), pazelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazelējot (tag.), pazelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazelētu
Vajadzības izteiksme: jāpazelē
Neilgu laiku, mazliet zelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nenotiesājam uzreiz, tā godīgi ar vienu cirtienu, bet durstām ar nazīšiem, bakstām ar dakšiņām iekampjot, aizkožot, iežļembājot un pazelējot.
- Pat, ilgāk gaidot, aiz garlaicības nedrīkst pazelēt košļeni.
- Nu bišku jau var tādu pazelēt, bet lai teiktu ka izcila garša?
- Viņš pamēģinājis to pazelēt un sajūtas ir izrādījušās patīkamas.
- Radās iespaids, ka tagad iet uz kinoteātri lai pazelētu popkornu un parītu Coca Colu!