pazeltīt
pazeltīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazeltīju | pazeltījam | pazeltīju | pazeltījām | pazeltīšu | pazeltīsim |
| 2. pers. | pazeltī | pazeltījat | pazeltīji | pazeltījāt | pazeltīsi | pazeltīsiet, pazeltīsit |
| 3. pers. | pazeltī | pazeltīja | pazeltīs | |||
Pavēles izteiksme: pazeltī (vsk. 2. pers.), pazeltījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazeltījot (tag.), pazeltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazeltītu
Vajadzības izteiksme: jāpazeltī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ābel’ s koka ( 2) laivu daru/ oša koka ( 1), Abi gali pazeltīti; Ne jūrā neielaidu, Jau atspīda Vāczemē.
- Vakar, mēģinot tikko izkaltās šķēres, pirmā dziesma, kas atradās uz griežamās lentes, bija šāda – viņapus Daugaviņas sudraboti gaiļi dzied; šā pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala.
- Abi gali pazeltīt ,
- Vecais velns ir ar trim acīm , garu degunu , asiem gariem zobiem , ādas cepurīti , pazeltītu mēteli , sarkanām biksēm un mīkstiem zamša cimdiem un zābakiem