pajautrināt
pajautrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pajautrinu | pajautrinām | pajautrināju | pajautrinājām | pajautrināšu | pajautrināsim |
| 2. pers. | pajautrini | pajautrināt | pajautrināji | pajautrinājāt | pajautrināsi | pajautrināsiet, pajautrināsit |
| 3. pers. | pajautrina | pajautrināja | pajautrinās | |||
Pavēles izteiksme: pajautrini (vsk. 2. pers.), pajautriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pajautrinot (tag.), pajautrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pajautrinātu
Vajadzības izteiksme: jāpajautrina
Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jums tagad diezgan bēdīgi dzīvot tādiem slimiem, kaut, mazākais, Doriņa pa lieldienām būtu mājās, tā Jūs pajautrinātu.
- Laiki grūti, ļaudis raizēs sarūgst un top par « briesmīgi nopietnām kanaļām» ( kā Šlēgels saka), un tad viņus nevar vairs glābt nedz nauda, nedz dižkundzība, - bet vienīgi garu pajautrinošie un sirdis uztaisošie - slimos dziedinošie - Dunduri.
- Ne tik vien savu pārtiku viņi lūkoja izpelnīties iz dabas mātes rokām, bet arī pie tās pakavēt un pajautrināt savu garu."