pajautāt
pajautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pajautāju | pajautājam | pajautāju | pajautājām | pajautāšu | pajautāsim |
| 2. pers. | pajautā | pajautājat | pajautāji | pajautājāt | pajautāsi | pajautāsiet, pajautāsit |
| 3. pers. | pajautā | pajautāja | pajautās | |||
Pavēles izteiksme: pajautā (vsk. 2. pers.), pajautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pajautājot (tag.), pajautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pajautātu
Vajadzības izteiksme: jāpajautā
1.Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut arī daudziem cilvēkiem kaulēties nepatīk, pajautāt tomēr ir vērts.
- Šis vārds iespiedās man atmiņā un es pajautāju par tā nozīmi.
- Viņš man pajautāja: vai jūs vēlētos radības no dzīvnieku pasaules?
- Bet ko citu gan es gribētu pajautāt: Einar un Co.
- Centos pajautāt tāpat, caur durvīm, vai viņam ir slikti.