pajaut
pajaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pajauju | pajaujam | pajāvu | pajāvām | pajaušu | pajausim |
| 2. pers. | pajauj | pajaujat | pajāvi | pajāvāt | pajausi | pajausiet, pajausit |
| 3. pers. | pajauj | pajāva | pajaus | |||
Pavēles izteiksme: pajauj (vsk. 2. pers.), pajaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pajaujot (tag.), pajaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pajautu
Vajadzības izteiksme: jāpajauj
Neilgu laiku, mazliet jaut.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaidīju, ka mīļotā pajautās " ko?"
- – pirms ieiešanas „ Dirižablī”, vēl arvien uzbrukuma satraukta, pajautā Čarlīne.
- - pēkšņi pajautajā Magoņmaizīte.
- — Dovīds pajautās.
- – Tāpēc saku, ka, šķiet, šeitjebkurš pajautās – un kur tad ir latviskās reliģijas sevišķaisspars un spēks, ja to tā var apturēt un nomākt?