mirre
mirre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirre | mirres |
| Ģen. | mirres | mirru |
| Dat. | mirrei | mirrēm |
| Akuz. | mirri | mirres |
| Lok. | mirrē | mirrēs |
1.Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
2.formā: daudzskaitlis Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi dāvāja tam trīs veltes – zeltu, vīraku un mirres.
- Tad sekoja ideja par Džona Tavenera darbu " Mirru nesēja".
- Satur lavandu, ģerāniju, tējas koku un mirri.
- Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres."
- Zelts simbolizēja augstdzimušā stāvokli, vīraks – dievišķo dzimšanu un mirres – Jēzus mirstību.