izdegulis
izdegulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izdegulis | izdeguļi |
Ģen. | izdeguļa | izdeguļu |
Dat. | izdegulim | izdeguļiem |
Akuz. | izdeguli | izdeguļus |
Lok. | izdegulī | izdeguļos |
Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa paņēma kruķi un pagrūda izdeguļiem pievienoto pagali.
- Gaidot Sesīliju, Gamseroda krustojumā viņš bija smēķējis, taču nebija izmetis savu izdeguli.
- Vislabāk noder mazās ploškiņas— nenopil, lēti un ērti, jo pēc tam viegli savākt izdeguļus.
- — Izdeguļi, cigaretes un tabakas rullīši — visi ir pilnīgi dabiski produkti, ar ko sākt.
- Papirosu izdeguļus viņi izmin uz akmeņiem pie mūra skursteņa tāpat kā toreiz čekisti, kaut gan varēja taču iemest ugunī, un beigta balle.