dvakot
dvakot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dvakoju | dvakojam | dvakoju | dvakojām | dvakošu | dvakosim |
| 2. pers. | dvako | dvakojat | dvakoji | dvakojāt | dvakosi | dvakosiet, dvakosit |
| 3. pers. | dvako | dvakoja | dvakos | |||
Pavēles izteiksme: dvako (vsk. 2. pers.), dvakojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dvakojot (tag.), dvakošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dvakotu
Vajadzības izteiksme: jādvako
Nelabi smakot, smirdēt.
Avoti: MalV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūžīgajā ēnā dvakoja zāģu skaidu, pelējuma un citu smaržu sajaukums.
- Bet kā tolaik uzvedās rūpnīcas — dūmoja, dārdēja, dvakoja?
- Sarunas laikā no kunga dvakojusi spēcīga alkoholam raksturīgā smaka.
- Tumsa dvakoja pēc kaķiem, slapjām lupatām un nezin kāpēc — upes dūņām.
- Viņas mati dvakoja pēc draņķīgām cigaretēm - gluži tāpat kā pirms desmit gadiem.