dvaka
dvaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvaka | dvakas |
| Ģen. | dvakas | dvaku |
| Dat. | dvakai | dvakām |
| Akuz. | dvaku | dvakas |
| Lok. | dvakā | dvakās |
Smaka, smakas piesātināts gaiss.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šobrīd tā ir vieta, kur vēl burtiski aizķērusies pagātnes dvaka.
- Cauri visām šīm dvakām izlaužas apjukuma, pazemojuma un nelaimes smaka.
- Viņa iegāja vēsumā, kur vēdīja pelējuma un vecu sviedru dvakas.
- Vecmāma bija dūšīga sieviete, kura visapkārt vēdīja valgu sviedru dvaku.
- Viņa juta smacīgas elpas kā karstu smilšu dvaku sejā un pamodās.