dvakot
dvakot apvidvārds
Nelabi smakot, smirdēt.
Avoti: MalV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūžīgajā ēnā dvakoja zāģu skaidu, pelējuma un citu smaržu sajaukums.
- Bet kā tolaik uzvedās rūpnīcas — dūmoja, dārdēja, dvakoja?
- Sarunas laikā no kunga dvakojusi spēcīga alkoholam raksturīgā smaka.
- Tumsa dvakoja pēc kaķiem, slapjām lupatām un nezin kāpēc — upes dūņām.
- Viņas mati dvakoja pēc draņķīgām cigaretēm - gluži tāpat kā pirms desmit gadiem.