nešpetnums
nešpetnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nešpetnums | nešpetnumi |
| Ģen. | nešpetnuma | nešpetnumu |
| Dat. | nešpetnumam | nešpetnumiem |
| Akuz. | nešpetnumu | nešpetnumus |
| Lok. | nešpetnumā | nešpetnumos |
1.Nešpetnība1.
2.Nešpetnība2.
3.Nešpetnība3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt mammas mamma laikam ir tas cilvēks, no kā esmu mantojusi nešpetnumu.
- Bet tas nešpetnums jau man bija kopš mazotnes.
- Septiņos no rīta suņu šeit ir daudz: amerikāņu buldogs vārdā Amanda, kura savu ģenētisko nešpetnumu liek lietā, kad ierauga kādu par sevi lielāku suni, bet bērnības draugus neaiztiek; sportiskais un allaž dzīvespriecīgais šokolādes krāsas labradors Rondo; spicausainā jauktenīte Krapaļ, nevaldāmais bīgls Anguss, rāmā un korpulentā zelta retrīvera kucīte Džūlija, mūsu pašu emocionālā kolliju meitene Emma.
- Vara un nešpetnums viešas,
- Tur var dot emocijām vaļu un atklāt visu savu nešpetnumu.