padīkot
padīkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padīkoju | padīkojam | padīkoju | padīkojām | padīkošu | padīkosim |
| 2. pers. | padīko | padīkojat | padīkoji | padīkojāt | padīkosi | padīkosiet, padīkosit |
| 3. pers. | padīko | padīkoja | padīkos | |||
Pavēles izteiksme: padīko (vsk. 2. pers.), padīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padīkojot (tag.), padīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padīkotu
Vajadzības izteiksme: jāpadīko
Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tad viņa nav nopelnījusi kādu atelpas brīdi, izstiepties gultā būtu bezgala jauki, ar miegu jau viņa negulētu, mazliet padīkotu, palasītu avīzi, paklausītos radio, vannas istabā skalojas vīnogas.