bemberains
bemberains vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bemberains | bemberaini |
| Ģen. | bemberaina | bemberainu |
| Dat. | bemberainam | bemberainiem |
| Akuz. | bemberainu | bemberainus |
| Lok. | bemberainā | bemberainos |
bemburains vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bemburains | bemburaini |
| Ģen. | bemburaina | bemburainu |
| Dat. | bemburainam | bemburainiem |
| Akuz. | bemburainu | bemburainus |
| Lok. | bemburainā | bemburainos |
1.Koks ar puniem vai īsu stumbru.
2.Nelīdzens tīrums, pļava.
3.Pinkains suns.
Avoti: KV, ULW
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tagad pāri ciņainam, bemberainiem kociņiem apaugušam purvam atkal attālinājos no sava naivuma, no sava kailuma tik strauji, itin kā soļi būtu gadi.