paaijāt
paaijāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paaijāju | paaijājam | paaijāju | paaijājām | paaijāšu | paaijāsim |
| 2. pers. | paaijā | paaijājat | paaijāji | paaijājāt | paaijāsi | paaijāsiet, paaijāsit |
| 3. pers. | paaijā | paaijāja | paaijās | |||
Pavēles izteiksme: paaijā (vsk. 2. pers.), paaijājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paaijājot (tag.), paaijāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paaijātu
Vajadzības izteiksme: jāpaaijā
Neilgu laiku, mazliet aijāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkarībā no situācijas, vari bērnu piespiest sev klāt un nedaudz paaijāt, klusi čukstot " kuš kuš".
- Tātad ir jāuzmana , vai bērns kaut kādā sev raksturīgā veidā nesignalizē , ka tam ir izbeigusies drošības sajūta , vai tam nevajag pieiet klāt , paņemt rokā , paaijāt , piespiest pie krūts
- Pati mamma gribētu paņemt savu bērnu, paaijāt, bet nedrīkst.
- Cik es viņu varēju paaijāt mēneša vecumā, tikpat varēju arī pēc pusgada.
- Protams, rokās varu paņemt, paaijāt, bet daru to nudien uzmanīgi.