paaicināt
paaicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paaicinu | paaicinām | paaicināju | paaicinājām | paaicināšu | paaicināsim |
| 2. pers. | paaicini | paaicināt | paaicināji | paaicinājāt | paaicināsi | paaicināsiet, paaicināsit |
| 3. pers. | paaicina | paaicināja | paaicinās | |||
Pavēles izteiksme: paaicini (vsk. 2. pers.), paaiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paaicinot (tag.), paaicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paaicinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaaicina
Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es negribēju kauties ar Subanu, taču viņš pats mani paaicināja.
- Pirms divarpus gadiem mani pirmo reizi paaicināja nospēlēt Litenē izlaiduma ballīti.
- Mums tikko bija inventarizācija, mums vajadzēja cilvēku, paaicinājām Alvilu.
- Sapratis, ka jau mirs, viņš abus paaicināja pie gultas.
- Tas ir labi, ka tu mums uzticējies un paaicināji palīgā.