paslēpot
paslēpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paslēpoju | paslēpojam | paslēpoju | paslēpojām | paslēpošu | paslēposim |
| 2. pers. | paslēpo | paslēpojat | paslēpoji | paslēpojāt | paslēposi | paslēposiet, paslēposit |
| 3. pers. | paslēpo | paslēpoja | paslēpos | |||
Pavēles izteiksme: paslēpo (vsk. 2. pers.), paslēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paslēpojot (tag.), paslēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paslēpotu
Vajadzības izteiksme: jāpaslēpo
Neilgu laiku, mazliet slēpot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbraucām uz stundiņu paslēpot un paslidot, bet ārā jau tumšs.
- – Saskuci, tu tikai pieraugi – paslēpo celmam garām, labi?
- Lai arī asfalta džungļos dzīvojošie pilsētnieki varētu tikt paslēpot,
- Bez kamanu suņu vērošanas varēsi arī paslēpot uz kalna ar slēpēm vai pabraukāties ar sniega dēli.
- Trase, kā jau sporta sacensībās, augšā - lejā, neviena atelpas brīža, kur mierīgi paslēpot pa līdzenumu.