paburt
Lietojuma biežums :
paburt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paburu | paburam | pabūru | pabūrām | paburšu | pabursim |
2. pers. | pabur | paburat | pabūri | pabūrāt | pabursi | pabursiet, pabursit |
3. pers. | pabur | pabūra | paburs |
Pavēles izteiksme: pabur (vsk. 2. pers.), paburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburot (tag.), paburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburtu
Vajadzības izteiksme: jāpabur
Neilgu laiku, mazliet burt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dara savas lietas un , ja kādam vajag kaut ko paburt , par attiecīgu maksu uzbur ar
- Nemaz neatmaksājas vīriņu redzēt , teica zāļu sieviņa , kad bija mazliet pabūrusi , viņš ir pavisam mazs , galviņa tam apaļa un dumja kā kartupelis , kājiņas tievas un garas kā sienāzim
- Rudzītis: Var pie reizes paburt, ja vajag.
- Nu ar APM vizuāli būs tieši tāpat, jā ja tur grib no kaut kādas kājas kaut ko īpašu izdabūt, nākās palasīties un paburtie, bet citi vienkāršie kontrolieri to nemaz nepiedāvā.