maukuris
maukuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[KiV, ME ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maukuris | maukuri |
Ģen. | maukura | maukuru |
Dat. | maukurim | maukuriem |
Akuz. | maukuri | maukurus |
Lok. | maukurī | maukuros |
maukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | maukurs | maukuri |
Ģen. | maukura | maukuru |
Dat. | maukuram | maukuriem |
Akuz. | maukuru | maukurus |
Lok. | maukurā | maukuros |
Netikls vīrietis.
PiemēriTas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu.
- Tas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri:šeit