paraloģisms
paraloģisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paraloģisms | paraloģismi |
| Ģen. | paraloģisma | paraloģismu |
| Dat. | paraloģismam | paraloģismiem |
| Akuz. | paraloģismu | paraloģismus |
| Lok. | paraloģismā | paraloģismos |
Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam klāt var būt lietoti neoloģismi, paraloģismi, eholālija.
- Ģeķi ir paraloģismu meistari