tutenis2
tutenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tutenis | tuteņi |
| Ģen. | tuteņa | tuteņu |
| Dat. | tutenim | tuteņiem |
| Akuz. | tuteni | tuteņus |
| Lok. | tutenī | tuteņos |
Neizaugusi putna spalva.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi, ka tuteņu nebijis, nezin, kā viss vēl beigtos...
- Sāras tēvs augām dienām staigāja pa māju ar lielu tuteni.
- Tutenis stāv turpat uz mazā soliņa, turpat arī bļoda.
- Izrāvu viņam tuteni, iesviedu ledusskapī un ar visu augumu atspiedos pret durvīm.
- — Kā tad, ar vēzdām un tuteņiem dzīsi šos pret kazaku šautenēm.