papīkstēt
papīkstēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papīkstu | papīkstam | papīkstēju | papīkstējām | papīkstēšu | papīkstēsim |
| 2. pers. | papīksti | papīkstat | papīkstēji | papīkstējāt | papīkstēsi | papīkstēsiet, papīkstēsit |
| 3. pers. | papīkst | papīkstēja | papīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: papīksti (vsk. 2. pers.), papīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papīkstot (tag.), papīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāpapīkst
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
2.transitīvs Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt.
- Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt frazēma — saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz mirkli Tušs ļāvās patīkamai ainai — mežonīgs, aurojošs vāciešu bars, visi līdz zobiem apbruņoti ar plintēm, zobeniem, revolveriem un dunčiem, bābas nostieptas vēkšpēdeniski, un vācieši cits pēc cita pa kārtai viņas jāj, kamēr šīs vairs pat papīkstēt nevar.
- Bez nosodījuma atskārtu sava vīra ņeckīgumu un nespēju papīkstēt pretī, jo tādu viņu, nabagu, bija izdresējusi viņa pārsaimnieciskā māte.
- Salīdzinājumā ar šīm organizācijām mēs ļoti atpaliekam ar savu baidīšanos papīkstēt
- Eiropa , ka tur pat gandrīz nevarēs papīkstēt , nu nedrīkst pieļaut nu nekādā gadījumā
- So , ja tu nespēlē 50 stundas to geimu , tu vairs nedrīksti pat papīkstēt