paskurināt
paskurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paskurinu | paskurinām | paskurināju | paskurinājām | paskurināšu | paskurināsim |
| 2. pers. | paskurini | paskurināt | paskurināji | paskurinājāt | paskurināsi | paskurināsiet, paskurināsit |
| 3. pers. | paskurina | paskurināja | paskurinās | |||
Pavēles izteiksme: paskurini (vsk. 2. pers.), paskuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paskurinot (tag.), paskurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paskurinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaskurina
Neilgu laiku, mazliet skurināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pļāvu zāli zem stārķu ligzdas un prātoju, kurā brīdī kāds augšā paskurinās asti.
- Šis gribējis peli saķert un tādēļ drusku paskurinājis spaiņa saišķi, tak pele noturējusies un tā nenoķēris.
- Ziloņi par mums neauztraucās, paskurināja ādu apšaudītās vietās un - smaidīja.