bumbulis
bumbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bumbulis | bumbuļi |
Ģen. | bumbuļa | bumbuļu |
Dat. | bumbulim | bumbuļiem |
Akuz. | bumbuli | bumbuļus |
Lok. | bumbulī | bumbuļos |
1.Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
2.Neliels apaļš vai ieapaļš veidojums; ieapaļš izcilnis.
2.1.sarunvaloda Uztūkums, puns.
2.2.apvidvārds Ieapaļš (lietus) mākonis.
3.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Purva purene ("Caltha palustris"). [Aug2 ]
4.formā: daudzskaitlis Kartupelis ("Solanum tuberosum"). [Aug2 ]
5.formā: daudzskaitlis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
6.sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; parasti formā: daudzskaitlis Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāni (sēklinieki), kuros veidojas spermatozoīdi. [T, T ]
Avoti: LLVV, ViV, VV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm krūtis izskatās pēc nedabīgiem apaļiem bumbuļiem vai kā saaugušas kopā.
- Gatavo kartupeļu sēklu, šķiro, liek bumbuļus diedzēties un apzaļoties.
- No vēlajām kartupeļu šķirnēm uz lauka vēl kāda ar zilganiem bumbuļiem.
- Cena atkarīga no bumbuļu lieluma un vietas, kur tos realizē.
- Jānītis - zilā velvēta uzvalciņā, pusgarās zeķēs ar bumbuļiem.