parūgt
parūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | parūgstu | parūgstam | parūgu | parūgām | parūgšu | parūgsim |
| 2. pers. | parūgsti | parūgstat | parūgi | parūgāt | parūgsi | parūgsiet, parūgsit |
| 3. pers. | parūgst | parūga | parūgs | |||
Pavēles izteiksme: parūgsti (vsk. 2. pers.), parūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: parūgstot (tag.), parūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: parūgtu
Vajadzības izteiksme: jāparūgst
Neilgu laiku, mazliet rūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad šis inkvizitoru cienīgais darbs paveikts, plāts ar visu mīklu vēl uz brīdi jāpatur parūgt.
- Blakus tam vajag svaigā rauga paciņu ar nedaudz miltiem, kārtīgu sauju cukuru un siltu ūdeni samaisīt, līdz viss raugs izkūst un nolikt parūgt.
- Garšā - kā jau vairums norāda, vienkarši parūgts alus.
- Es atstāju, lai mīkla kādu stundu parūgst, bet omīte teica, ka var rullēt jau uzreiz.
- Jāraudzē tik ilgi kamēr neizdalās gāze, tad nogaršo pievieno cukuru ja tas ir vajadzīgs un atstāj, lai vel mēnesi parūgst.