klieķis
klieķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klieķis | klieķi |
| Ģen. | klieķa | klieķu |
| Dat. | klieķim | klieķiem |
| Akuz. | klieķi | klieķus |
| Lok. | klieķī | klieķos |
1.Slidena, glīzdaina masa, samirkusi mālzeme.
2.Neizcepusies, glīzdaina maize.
Avoti: ME