klieģis
klieģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klieģis | klieģi |
Ģen. | klieģa | klieģu |
Dat. | klieģim | klieģiem |
Akuz. | klieģi | klieģus |
Lok. | klieģī | klieģos |
1.Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
2.Bērns, kurš vēl nerunā.
Avoti: ViV, EH