kliegt
kliegt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kliedzu | kliedzam | kliedzu | kliedzām | kliegšu | kliegsim |
2. pers. | kliedz | kliedzat | kliedzi | kliedzāt | kliegsi | kliegsiet, kliegsit |
3. pers. | kliedz | kliedza | kliegs |
Pavēles izteiksme: kliedz (vsk. 2. pers.), kliedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kliedzot (tag.), kliegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kliegtu
Vajadzības izteiksme: jākliedz
1.intransitīvs Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
PiemēriSieviete šaušalīgi spiedzīgā balsī sāka kliegt.
- Sieviete šaušalīgi spiedzīgā balsī sāka kliegt.
- - Mihējevs, kļuvis gluži bāls, sāpēs kliedza gluži vai necilvēcīgā balsī.
- Gribējās kliegt.
- Bet zīdainis pa to laiku kliedza aizvien skaļāk un skaļāk.
Stabili vārdu savienojumiKliegt palīgos.
- Kliegt palīgos kolokācija — saukt palīgā
1.2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
PiemēriĀrā kliedz putns.
- Ārā kliedz putns.
1.3.Raudāt – par mazu bērnu.
PiemēriJa bērns kliedz, maigi, bet stipri turiet viņu sev klēpī, pašūpojiet, līdz mazais nomierinās.
- Ja bērns kliedz, maigi, bet stipri turiet viņu sev klēpī, pašūpojiet, līdz mazais nomierinās.
2.Ļoti skaļi runāt, teikt.
PiemēriEs teicu — krīze, bet viņš kliedza, ka krīze esot slīmestiem un muļķiem.
- Es teicu — krīze, bet viņš kliedza, ka krīze esot slīmestiem un muļķiem.
- Ātrās palīdzības šoferis pamāj uz mūsu pusi, uzņemšanas ārste sāk kliegt man sejā.
- Režisore uz mani kliedza.
Stabili vārdu savienojumiKliedz kā aizkauts. Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt).
- Kliedz kā aizkauts frazēma — kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī
- Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) sarunvaloda — skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt)
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit