Paplašinātā meklēšana
Meklējam kliegt.
Atrasts vārdos (26):
- kliegt:1
- kliegtin:1
- atkliegt:1
- dakliegt:1
- iekliegt:1
- izkliegt:1
- nokliegt:1
- pakliegt:1
- sakliegt:1
- uzkliegt:1
- kliegties:1
- aizkliegt:1
- pārkliegt:1
- piekliegt:1
- atkliegties:1
- iekliegties:1
- izkliegties:1
- nokliegties:1
- pakliegties:1
- sakliegties:1
- aizkliegties:1
- pārkliegties:1
- aizakliegties:1
- nosakliegties:1
- sasakliegties:1
- parsakliegties:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (240):
- uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
- kliegties Atkārtoti kliegt.
- uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- atkliekt Atkliegt.
- atklaigāties Atkliegties.
- atkliekties Atkliegties.
- atrēkties Atkliegties.
- glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
- gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot.
- kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt.
- aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt.
- svākšēt Brēkt, kliegt.
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt).
- kliedzējs Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
- sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
- žvidzināt Čivināt, kliegt.
- zvidzināt Čivināt, kliegt.
- kliedzošs Divd. --> kliegt.
- ņūkt Dūkt, sanēt, kliegt.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
- iebļaut Iekliegt.
- iebļauties Iekliegties (1).
- iebļauties Iekliegties (2).
- iebļauties Iekliegties (3).
- uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis).
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- iekankstēties Iekliegties (par tītaru).
- aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
- iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties.
- apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
- aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
- aizakliegties Iekliegties.
- aizčākstēties Iekliegties.
- aizķērkties Iekliegties.
- uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
- izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- izkledzināt Izkliegt (1).
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
- izblēt Izkliegt blējienam līdzīgu skaņu.
- nogavilēties Izkliegt gaviles no visa spēka.
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
- izbļaustīt Izkliegt.
- pārkliegt Izkliegt.
- izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties.
- izbļauties Izkliegties.
- izbrēkties Izkliegties.
- izbļāvot Izpļāpāt, izkliegt.
- kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
- kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties.
- dāvs Kāds, kas mēdz kliegt.
- lālaks Kāds, kurš paradis kliegt.
- ļāļaks Kāds, kurš paradis kliegt.
- izūkšēties Kādu laiku, pietiekoši kliegt, bļaut, gavilēt.
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
- kliegums Kliedziens, izkliegtais.
- aizklaigāt Kliedzot apdullināt, piekliegt.
- nokliegt Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt.
- gverkstēt Kviekt, kliegt.
- ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
- uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
- kliedzen Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzien Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliedzin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegšus Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- kliegtin Lieto savienojumā ar "kliegt", lai raksturotu pastiprinātu darbību.
- bļāvināt Likt kliegt, dot iemeslu kliegšanai.
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
- verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- veršķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
- vākst Mēt, kliegt kā āzis.
- klīkāt Mežā pilnā kaklā kliegt.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- aizvēkšties Nejauki iekliegties.
- nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
- nobļaut Nokliegt (1).
- nokliegties Nokliegt (1).
- nobļaut Nokliegt (2).
- nobrēkt Nokliegt (2).
- nobļaut Nokliegt (3).
- nobrēkt Nokliegt (3).
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- novēkšt Nokliegt, noķērkties.
- nokliekt Nokliegt.
- nobrēkties Nokliegties (1).
- nobļauties Nokliegties (2).
- salelot Nokliegties, kliedzot nogurt.
- novēkšties Nokliegties, noķērkties.
- nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties.
- nokliekties Nokliegties.
- nobļauties Nokliegties(1).
- pabļaut Pakliegt (1).
- pabrēkt Pakliegt (1).
- pakliegties Pakliegt (1).
- pabļaut Pakliegt (2).
- pabrēkt Pakliegt (2).
- pabļaut Pakliegt (3).
- pabrēkt Pakliegt (3).
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt.
- pabrēkties Pakliegties.
- pakliegt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kliegt.
- aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt.
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- pārbļaut Pārkliegt.
- pārbrēkt Pārkliegt.
- pārklendzināt Pārkliegt.
- pārklindzināt Pārkliegt.
- pārvēkšties pārkliegties, nogurt no bļaušanas un raudāšanas.
- pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
- parsakliegties Pārkliegties.
- aizkliegt Pārspēt kliegšanā; pārkliegt.
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
- ieklēgāties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis).
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- piebļaut Piekliegt (1).
- piebrēkt Piekliegt (1).
- piebļaut Piekliegt (2).
- piebrēkt Piekliegt (2).
- aizbumbāt Piekliegt.
- piekrākt Piekliegt.
- izķērkties Pietiekami kliegt.
- spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
- žiebt Pīkstēt, žēli kliegt.
- piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
- timerēt Rāt, bārt; brēkt, kliegt.
- aizrēkt Rēcot apdullināt, piekliegt.
- kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- kirkaķ Runāt, kliegt.
- sabļaut Sakliegt (1).
- sabrēkt Sakliegt (1).
- sabļaut Sakliegt (2).
- sabrēkt Sakliegt (2).
- sabļaut Sakliegt (3).
- sabrēkt Sakliegt (3).
- dakliegt Sakliegt.
- sabļauties Sakliegties (1).
- sabrēkties Sakliegties (1).
- sabļauties Sakliegties (2).
- sabrēkties Sakliegties (2).
- sabļauties Sakliegties (3).
- kaukāties Sakliegties, sasaukties.
- sasakliegties Sakliegties.
- aizsēkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
- aizsērkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
- īvināt Sanēt, vīvināt; kliegt, brēkt.
- saklidzināt Sasaukt, sakliegt.
- saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem.
- aukot Saukt, kliegt.
- ūkšņāt Saukt, kliegt.
- bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
- kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
- atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
- ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
- izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- iekvelgties Skaļi iekliegties.
- iekvelkstēties Skaļi iekliegties.
- kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
- paaurēt Skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes).
- ardavāt Skaļi kliegt, bļaut.
- gaulēt Skaļi kliegt, saukt; gavilēt.
- kliekt Skaļi kliegt.
- novekšēt Skaļi nokliegt.
- brēkt Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
- pieskaladīt Skaļi runājot piekliegt.
- žērgāties Skaļi runāt, atkārtoti kliegt.
- ļāļāt Skaļi runāt, kliegt.
- uzbļaustīties Skaļi uzkliegt, uzsaukt.
- uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
- iebrēkties Skaļi, griezīgi iekliegties (3).
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
- dāvīties Skaļi, nejauki kliegt.
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- uzrēkt Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- uzriet Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt; stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt.
- rēcīgs tāds, kas mēdz daudz kliegt.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
- āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
- uzbļaut Uzkliegt (1).
- uzbļaut Uzkliegt (2).
- sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut.
- aizkliegt Uzkliegt.
- aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties.
- uzklaigāt Vairākkārt iekliegties.
- spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt.
- klaigāt Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
- kārkalot Vairākkārt ķērkt, kliegt.
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliegt.
- aizbrēkāt Vairākkārt skaļi kliegt.
- vākšot Vairākkārtīgi šausmīgi kliegt.
- ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
- izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
- uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
- žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata).
kliegt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV