piebrēkt
Lietojuma biežums :
piebrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piebrēcu | piebrēcam | piebrēcu | piebrēcām | piebrēkšu | piebrēksim |
2. pers. | piebrēc | piebrēcat | piebrēci | piebrēcāt | piebrēksi | piebrēksiet, piebrēksit |
3. pers. | piebrēc | piebrēca | piebrēks |
Pavēles izteiksme: piebrēc (vsk. 2. pers.), piebrēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebrēcot (tag.), piebrēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebrēktu
Vajadzības izteiksme: jāpiebrēc
1.Piekliegt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevajag piebrēkt cienvīram sirdskaites.
- Piebrēc pilnu kameru, bet neviens, izņemot mani, to nedzird, ne arī kādu tas varētu uztraukt.
- Ābols trāpīja BRIESMĪGAJAI un ŠAUSMĪGAJAI KUTINĀTĀJAI pa kāju, vectētiņa ZOBU PROTĒZE iekodās BRIESMĪGAJAI un ŠAUSMĪGAJAI KUTINĀTĀJAI DIBENĀ, bet KLAUSĀMĀ TAURĪTE piebrēca viņai PILNAS AUSIS ar pa dienu saklausītajiem vārdiem, un tad klāt bija arī pats Tobiass ar savu brēcienu: — Ūūū!
- Un visu zemi pilnu nepiebrēc .
- Atkal ir pareizie pragmatiķi , kam nav neviena ar veselo saprātu saprotama argumenta , toties ir iespējas piebrēkt pilnas avīzes ar saviem stulbajiem komjauniešu līmeņa saukļiem , un ir valsts interešu neievērotāji un maitas , kas cenšas izprast situāciju un analizēt to