iebļaut
iebļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebļauju | iebļaujam | iebļāvu | iebļāvām | iebļaušu | iebļausim |
| 2. pers. | iebļauj | iebļaujat | iebļāvi | iebļāvāt | iebļausi | iebļausiet, iebļausit |
| 3. pers. | iebļauj | iebļāva | iebļaus | |||
Pavēles izteiksme: iebļauj (vsk. 2. pers.), iebļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebļaujot (tag.), iebļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebļautu
Vajadzības izteiksme: jāiebļauj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Iecirknī, kur garām joņoja kokardes un zem tām — galvas, spindzēja lampiņas pultī, tur kāda epolete, maigs samta uzplecis, iebļāva Naitim sejā un pēc tam pierakstīja protokolā patiesību, kuru Naitis stāstīja.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.