pabrēkt
pabrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabrēcu | pabrēcam | pabrēcu | pabrēcām | pabrēkšu | pabrēksim |
| 2. pers. | pabrēc | pabrēcat | pabrēci | pabrēcāt | pabrēksi | pabrēksiet, pabrēksit |
| 3. pers. | pabrēc | pabrēca | pabrēks | |||
Pavēles izteiksme: pabrēc (vsk. 2. pers.), pabrēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabrēcot (tag.), pabrēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabrēktu
Vajadzības izteiksme: jāpabrēc
3.Pakliegt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūs sadzen muižas pagrabā, negantā salā gaidām rītu, četri zaldāti muižas pagalmā kurina ugunskuru, bet oficieri atzīmē atbraukšanu — dzirdams, kā ik pa brīdim kāds iznāk no mājas, iedziedas, pabrēc uz zaldātiņiem, tad durvis atkal aizcērtas.
- Sameklēs arī tad, ja es bezspēkā vairs nevarēšu pabrēkt.
- * dažreiz ir noderīgi pabrēkt kanālā par kādu problēmu
- Nav vairs CCCP , kur tik vajadzēja pabrēkt un viss OK
- Pabrēca , pabrēca , nospļāvās un sāka zīst krūti