papļāpāt
papļāpāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papļāpāju | papļāpājam | papļāpāju | papļāpājām | papļāpāšu | papļāpāsim |
| 2. pers. | papļāpā | papļāpājat | papļāpāji | papļāpājāt | papļāpāsi | papļāpāsiet, papļāpāsit |
| 3. pers. | papļāpā | papļāpāja | papļāpās | |||
Pavēles izteiksme: papļāpā (vsk. 2. pers.), papļāpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papļāpājot (tag.), papļāpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papļāpātu
Vajadzības izteiksme: jāpapļāpā
1.Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Papļāpājām, paprasīju, cik maksā, cik bieži jāiet atjaunot?
- Mēs tikāmies pēc Ziemassvētkiem, pavadījām pāris dienas kopā, papļāpājām.
- Puikas mamma Ieva, brīdi papļāpājusi ar omīti, izgāja pagalmā.
- Ir patīkami tā vienkārši papļāpāt, tomēr arī tam ir limits.
- Papļāpāja ar Gintu par viņa ģimeni, automobili un mīļoto suni.