paplūst
paplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplūstu | paplūstam | paplūdu | paplūdām | paplūdīšu | paplūdīsim |
| 2. pers. | paplūsti | paplūstat | paplūdi | paplūdāt | paplūdīsi | paplūdīsiet, paplūdīsit |
| 3. pers. | paplūst | paplūda | paplūdīs | |||
Pavēles izteiksme: paplūsti (vsk. 2. pers.), paplūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplūstot (tag.), paplūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplūstu
Vajadzības izteiksme: jāpaplūst
1.parasti formā: trešā persona Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
2.parasti formā: trešā persona Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
3.Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit robežas, manā skatījumā, ir nedaudz paplūdušas.
- Aiz melnajiem, biezajiem briļļu stikliem īstenība rādās mazliet paplūdusi, mazliet noputējusi.
- Citur tālāk atkal rēgojās tikai paplūdušas tērcītes.
- Atkal jācitē paplūdušais senvārds “ labsirdība”.
- bet tāpat es varu drusku paplūst.