pašvīkāt
pašvīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašvīkāju | pašvīkājam | pašvīkāju | pašvīkājām | pašvīkāšu | pašvīkāsim |
| 2. pers. | pašvīkā | pašvīkājat | pašvīkāji | pašvīkājāt | pašvīkāsi | pašvīkāsiet, pašvīkāsit |
| 3. pers. | pašvīkā | pašvīkāja | pašvīkās | |||
Pavēles izteiksme: pašvīkā (vsk. 2. pers.), pašvīkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašvīkājot (tag.), pašvīkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašvīkātu
Vajadzības izteiksme: jāpašvīkā
1.Neilgu laiku, mazliet švīkai.
2.Pasvītrot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lidija vilcinādamās atloka laikrakstu, slejas vidū ar nagu pašvīkā kādu rindu.
- Spiedz urbis, šķind instrumenti, pacients palaikam pašvīkā kājas.
- Dēls kādu brīdi klusēja, raudzīdamies, kā tēvs tizli kūļājas šūpolēs, brīdi pa brīdim ar galošu pašvīkādams putekļus.
- Dzintars manā pusē , viņš pašvīkā pa tāfelīti un dodas tālāk
- Drusku pamēģina , bet tad ņem krītiņu un ar to drusku pašvīkā papīru