uzsvilpot
uzsvilpot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsvilpoju | uzsvilpojam | uzsvilpoju | uzsvilpojām | uzsvilpošu | uzsvilposim |
| 2. pers. | uzsvilpo | uzsvilpojat | uzsvilpoji | uzsvilpojāt | uzsvilposi | uzsvilposiet, uzsvilposit |
| 3. pers. | uzsvilpo | uzsvilpoja | uzsvilpos | |||
Pavēles izteiksme: uzsvilpo (vsk. 2. pers.), uzsvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsvilpojot (tag.), uzsvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāuzsvilpo
1.intransitīvs Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepako viņu un pavasarī nāc, kad kāds uzsvilpo.
- Tā, uzsvilpodami, nākamie ābolēni karājās savā nodabā...
- - Florence, - viņš nievājoši uzsvilpo.
- Izgājis sētā, varbūt reizēm uzsvilpoju.
- Parasti Pāvils strādādams šo to uzsvilpoja, tagad no augšstāva nedzirdēja ne skaņas.