Paplašinātā meklēšana
Meklējam lai.
Atrasts vārdos (863):
- lai:3
- lai:2
- lai:1
- laid:1
- lain:1
- klai:1
- Olai:1
- laiba:1
- laiba:2
- laiba:3
- laibs:1
- laida:1
- laidā:1
- laide:3
- laide:2
- laide:1
- laidi:1
- laids:3
- laids:2
- laids:1
- laiga:1
- laika:1
- laikā:1
- laiki:1
- laiko:1
- laiks:1
- laiks:2
- laiku:1
- laima:1
- laime:1
- laimi:1
- laims:1
- laipa:1
- laist:1
- laita:1
- laite:1
- laits:1
- laiva:1
- laiza:1
- laize:1
- laiža:1
- laiži:1
- gulai:1
- jēlai:1
- milai:1
- Molai:1
- nulai:1
- nūlai:1
- tālai:1
- tolai:1
- vēlai:1
- flair:1
- laicīt:1
- laidas:1
- laidēt:1
- laidis:1
- laidīt:1
- laidne:1
- laidns:1
- laidos:1
- laidot:1
- laigāt:1
- laigot:1
- laikāk:1
- laikam:1
- laikāt:1
- laikot:1
- laikot:2
- laikus:1
- laimēt:1
- laimot:1
- lainis:1
- laipāt:1
- laipni:1
- laipns:1
- laipot:2
- laipot:1
- laiska:3
- laiska:2
- laiska:1
- laisks:1
- laisma:1
- laisse:1
- laiste:1
- laiška:1
- laišķa:1
- laišķe:1
- laišķi:1
- laitīt:1
- laivāt:1
- laivot:1
- laizīt:1
- laizns:1
- laižņa:1
- laižņa:2
- laižņi:2
- laižņi:1
- apalai:1
- Huilai:1
- kuplai:1
- lielai:1
- seklai:1
- tuklai:1
- aglais:1
- Aklais:1
- Alaids:1
- alains:1
- blaikš:1
- Blaita:1
- blaiza:1
- glaids:1
- Glaihs:1
- glaima:1
- glaime:1
- glaimi:1
- glaims:1
- laibais:1
- laicene:1
- laicība:1
- laicīgi:1
- laicīgs:1
- laicine:1
- laicini:1
- laiciņš:1
- laičene:1
- laičine:1
- laidaks:1
- laidāks:1
- laidane:1
- laidans:1
- laidars:1
- laidava:1
- laidējs:1
- laidene:3
- laidene:1
- laidene:2
- laidens:1
- laiders:1
- laidiem:1
- laidiņi:2
- laidiņi:1
- laidiņš:1
- laidnis:1
- laidnis:2
- laiduks:1
- laidumi:1
- laidums:1
- laidums:2
- laikāki:1
- laikiem:1
- laiksna:1
- laiksne:1
- laikšņa:1
- laimība:1
- laimīgs:1
- laimiņa:1
- laimiņš:1
- laimīte:1
- laimots:1
- lainers:1
- laipaļa:1
- laipeņa:1
- laipiņa:1
- laipnot:1
- laipsta:1
- laiskis:1
- laiskot:1
- laismot:1
- laistin:1
- laistīt:1
- laistīt:2
- laišķis:1
- laivele:1
- laiveņa:1
- laivīna:1
- laiviņa:1
- laižģis:1
- laižība:1
- laižīgs:1
- laižiņa:1
- laižņāt:1
- veiklai:1
- veselai:1
- vieglai:1
- ailains:1
- Allaiha:1
- aplaiku:1
- aplaist:1
- ārlaiks:1
- atlaice:1
- atlaida:1
- atlaide:1
- atlaidi:1
- atlaids:1
- atlaiks:1
- atlaist:1
- atlaiža:1
- blaizīt:1
- blaizma:1
- calaine:1
- cālains:1
- cālaiņš:1
- celaine:1
- celains:1
- celaiņš:1
- cilains:1
- clairet:1
- čūlains:1
- dalaist:1
- dullais:1
- Eglaine:1
- flaiers:1
- galaina:1
- galaine:1
- gālains:1
- glaidēt:1
- glaidīt:1
- glaimāt:1
- glaimot:1
- ielaida:1
- laibināt:1
- laicināt:1
- laičinis:1
- laičiņas:1
- laičiņes:1
- laidaine:1
- laidalēt:1
- laidaris:1
- laidāris:1
- laidavas:1
- laidelēt:1
- laidenis:1
- laideris:1
- laidēris:1
- laidiena:1
- laidiens:1
- laidieši:1
- laidināt:1
- laidraks:1
- laikākis:1
- laikākus:1
- laikdale:1
- laikgadi:1
- laiklapa:1
- laikmeti:1
- laikmets:1
- laiknīca:1
- laiksnes:1
- laiksnis:1
- laikumis:1
- laiķelis:1
- laimanis:1
- laimests:1
- laimieši:1
- laimīgai:1
- laimītis:1
- laimpuķe:1
- laineris:2
- laineris:1
- laipajas:1
- laipenis:1
- laipināt:1
- laipinēt:1
- laipnība:1
- laipnīgs:1
- laipnums:1
- laiskons:1
- laiskums:1
- laisties:1
- laistīgs:1
- laistiņi:1
- laišanās:1
- laiškeņa:1
- laiškuot:1
- laišķere:1
- laišlapa:1
- laiteris:1
- laitiķis:1
- laitināt:1
- laitinis:2
- laitinis:1
- laiziķis:1
- laizināt:1
- ābolaine:1
- ābolains:1
- ābolaite:1
- ābulains:1
- Adelaide:1
- agelaius:1
- aizlaika:1
- aizlaiki:1
- aizlaiku:1
- aizlaist:1
- Alaiansa:1
- Alainīte:1
- amolains:1
- apalains:1
- aplaicīt:1
- aplaidot:1
- aplaikāt:1
- aplaimot:1
- aplaipot:1
- aplaitīt:1
- aplaizīt:1
- atlaicīt:1
- atlaidas:1
- atlaides:1
- atlaidys:1
- atlaidīt:1
- atlaipot:1
- atlaizīt:1
- atlaižas:1
- ātrlaiva:1
- bezlaice:1
- bezlaika:1
- bezlaikā:1
- bezlaiķe:1
- blaidums:1
- blaikšēt:1
- blaiskot:1
- blaistīt:1
- blaizums:1
- būvlaide:1
- cablains:1
- ceblains:1
- čaulains:1
- čīslains:1
- čūslains:1
- daglains:1
- daļlaiks:1
- dedlains:1
- deglains:1
- dīklaiks:1
- dižlaiva:1
- dublaiņš:1
- dūmlaide:1
- dzelains:1
- elaidīns:1
- emolains:1
- galainis:1
- garlaiks:1
- glaimība:1
- glaimīgs:1
- hailaits:1
- ielaicīt:1
- ielaidīt:1
- ielaidne:1
- laicīgums:1
- laicīties:1
- laidaliņš:1
- laidariņš:1
- laiddiena:1
- laidenība:1
- laidenīca:1
- laidenums:1
- laidījums:1
- laidīties:1
- laidmaiss:1
- laidnieks:1
- laigoties:1
- laikarats:1
- laikāties:1
- laikazobs:1
- laikmūžos:1
- laikposms:1
- laikrādis:2
- laikrādis:1
- laikreģis:1
- laikrinda:1
- laikšķēle:1
- laiktelpa:1
- laimētava:1
- laimēties:1
- laimīties:1
- laimutiņa:1
- laipāties:1
- laipotājs:1
- laipoties:1
- laipstiņa:1
- laiskonis:1
- laiskulis:1
- laistīkla:1
- laistīkle:1
- laitījums:1
- laitīšana:1
- laitītājs:1
- laitīties:1
- laivapuža:1
- laivnieks:1
- laivojams:1
- laivveida:1
- laizītava:1
- laizīties:1
- pavieglai:1
- ābeļlaiks:1
- ābolainis:1
- aizlaicīt:1
- aizlaides:1
- aizlaidne:1
- aizlaikus:1
- aizlaipot:1
- aizlaists:1
- aizlaitīt:1
- aizlaizīt:1
- apglaimot:1
- apkalains:1
- apklaigāt:1
- apklaiņāt:1
- apklaiņot:1
- aplaikiem:1
- aplaistīt:1
- aplaišana:1
- applaisāt:1
- ārlaidars:1
- aslaiviņa:1
- aslaivīte:1
- atblaizīt:1
- atklaigāt:1
- atklaiņāt:1
- atklaiņot:1
- atlaidens:1
- atlaidība:1
- atlaidīgs:1
- atlaidnis:1
- atlaidums:1
- atlaistīt:1
- atlaišana:1
- atomlaiks:1
- atplaisāt:1
- atzalains:1
- atzelains:1
- badalaiki:1
- Balaituss:1
- balalaika:1
- Balalaiki:1
- bārolains:1
- bērulains:1
- bezlaiķes:1
- blaikšķēt:1
- blaiskums:1
- Blaitvila:1
- blaizgums:1
- bļodlaiža:1
- bozelains:1
- brillaiņš:1
- brīvlaiks:1
- brīvlaiža:1
- bubulains:1
- bukulains:1
- burulaiva:1
- būzelains:1
- buzulains:1
- būzulains:1
- buzulaiņš:1
- caurlaide:1
- cekulains:1
- cekulaiņš:1
- celainīte:1
- cimslains:1
- cīpslains:1
- clairette:1
- čaulainis:1
- čipslains:1
- čīpslains:1
- čukslains:1
- čūkslains:1
- čumulains:1
- čūsklains:1
- d-laičiks:1
- dābolaine:1
- dābolains:1
- dābolaita:1
- dābolaite:1
- dābulaine:1
- dābulains:1
- dābulaite:1
- dalailama:1
- Dalainors:1
- dalaistīt:1
- Dēklainis:1
- derglains:1
- dobelains:1
- dobulains:1
- draglains:1
- dreglains:1
- dreilains:1
- drellains:1
- dumalains:1
- dumblains:1
- dusulains:2
- dusulains:1
- dzīslains:1
- dzīvlaiks:1
- ēdamlaiks:1
- elaiosoma:1
- eurylaimi:1
- franglais:1
- gabalaine:1
- gabalains:1
- gabalaiņi:1
- gabalaiņš:1
- gadalaiks:1
- gaiļlaiks:1
- garlaikot:1
- gnīdlaiža:1
- grīslaine:1
- grīslains:1
- Heinlaida:1
- hippolais:1
- ieklaiņot:1
- ielaidans:1
- ielaidējs:1
- ielaidene:1
- ielaidens:1
- ielaidnis:1
- laicenieši:1
- laidainīte:1
- laidenieki:1
- laidenieks:1
- laideriski:1
- laidinieks:1
- laidznieki:1
- laidžnieki:1
- laikaposms:1
- laikdalība:1
- laiklaikos:1
- laikmetība:1
- laikmetīgs:1
- laikraksts:1
- laikstarpa:1
- laimenieki:1
- laimesrats:1
- laipeniece:1
- laipnoties:1
- laipstules:1
- laiskainis:1
- laiskanica:1
- laiskoties:1
- laisteklis:1
- laistījums:1
- laistīklis:1
- laistīšana:1
- laistīties:2
- laistīties:1
- laišķēties:1
- laivasgals:1
- laivenieks:1
- laivinieks:1
- laivpakaļa:1
- laizānieši:1
- agrāklaiku:1
- aizklaigāt:1
- aizklaiņāt:1
- aizklaiņot:1
- aizlaidnis:1
- aizlaistīt:1
- aizlaišana:1
- aizplaisāt:1
- aizzalains:1
- aplaidināt:1
- aplaisties:1
- apslaistīt:1
- asinlaidis:1
- asinslaide:1
- atlaidenis:1
- atlaidiens:1
- atlaidināt:1
- atlaisties:1
- atlaisties:2
- atplaiksna:1
- atslaistīt:1
- badīklains:1
- bārbalains:1
- bārbalaiņš:1
- bārbulains:1
- bārbulaiņš:1
- beduklains:1
- bēgumlaiks:1
- bezlaicība:1
- bezlaicīte:1
- bimbulains:1
- bimbulaiņš:1
- bizamlaiks:1
- blaiskains:1
- blaizīties:1
- bļodlaizis:1
- brakalaiņi:1
- brālaitene:1
- brizelaiņi:1
- brukulains:1
- brūkulains:1
- bumbulains:1
- bumbulaiņš:1
- burbulains:1
- buzbulains:1
- cekulainis:1
- centrālais:1
- cirkulains:1
- cirmulains:1
- čārbalains:1
- červelains:1
- červulains:1
- červulaiņš:1
- činkulains:1
- čurgulains:1
- čurmalains:1
- čurmalaiņš:1
- dābolainis:1
- dampalaiks:1
- darbalaiks:1
- deramlaiks:1
- dibenlaiža:1
- dirsulaiža:1
- drebelains:1
- drebulains:1
- drumzlains:1
- drupalains:1
- drupulains:1
- dzegulains:1
- dzenolains:1
- dzīkslains:1
- dzimtlaiki:1
- dzīpslains:1
- dzirklains:1
- eglainieši:1
- eihelaions:1
- eurylaimus:1
- gabalainis:1
- garaulains:1
- garlaicība:1
- garlaicīgs:1
- glaimīgums:1
- glaimnieks:1
- glaimojošs:1
- glaimotājs:1
- glaimoties:1
- gnīdlaides:1
- gnīdlaidis:1
- grebulains:1
- grebulaiņš:1
- grīzulains:1
- grobalains:1
- grobulains:1
- grubulains:1
- grumslains:1
- gumzalains:1
- gumzulains:1
- ģenerālais:1
- ģiēģelaiņš:1
- ielaidenis:1
- ielaidināt:2
- ielaidināt:1
- laicināties:1
- laidalēties:1
- laidaraugša:1
- laidarniece:1
- laidarvārti:1
- laidelēties:1
- laidināties:1
- laidzenieki:1
- laikabiedre:1
- laikabiedrs:1
- laikagrieži:1
- laikbiedris:1
- laiklaikiem:1
- laikmetīgot:1
- laikmetisks:1
- laiksprauga:1
- laiksprīdis:1
- laimdotieši:1
- laimesnauda:1
- laimespuķes:1
- laimesspēle:1
- laiskumpods:1
- laistīkliņa:1
- laistrīgoni:1
- laiškulapas:1
- laišķulapas:1
- laivceltnis:1
- laiviņveida:1
- laivpriekša:1
- laivveidīgs:1
- aizaizlaiki:1
- aizlaidelēt:1
- aizlaidināt:1
- aizlaisties:1
- aizslaistīt:1
- aizslaistīt:2
- Aklaisciems:1
- apgabalaini:1
- aplaimojums:1
- aplaizīties:1
- asinslaidis:1
- atlaidienis:1
- atlaigoties:1
- atlaizīties:1
- atplaiksnīt:1
- aveseņlaiks:1
- baznīclaiks:1
- bezlaicītes:1
- birzuklains:1
- bizenslaiks:1
- bizinslaiks:1
- brakalainis:1
- brakulainis:1
- brīvlaišana:1
- brokašlaiks:1
- brokulainis:1
- brukulainis:1
- brūkulainis:1
- burzgulains:1
- caurlaidība:1
- caurlaidīgs:1
- caurlaišana:1
- cīpslainums:1
- cīpstalains:1
- cīpstalaiņš:1
- complaisant:1
- dampjalaiks:1
- desantlaiva:1
- dratalainis:1
- drupaklains:1
- durugalains:1
- durugalaiņš:1
- dzimtslaiki:1
- dzīslainība:1
- dzīslainīte:1
- dzīslainums:1
- ekvalaizers:1
- ekvilaizers:1
- elaiotesejs:1
- euchelaions:1
- funiculaire:1
- gabalainība:1
- gabalainums:1
- gardumlaiža:1
- garkaklains:1
- garlaicīgai:1
- glaiminieks:1
- grambulains:1
- grambulaiņš:1
- grembulaiņš:1
- grimbulains:1
- grimbulaiņš:1
- grumbulains:1
- grumbulaiņš:1
- grundulains:1
- gruveslains:1
- heliakālais:1
- laikapstākļi:1
- laikkavēklis:1
- laikmetīgums:1
- laikpalaikam:1
- laikspiedols:1
- laikzvaigzne:1
- laipnināties:1
- laiskumbedre:1
- laiskumkaite:1
- laiskummaiss:1
- laivascirvju:1
- laiviņcepure:1
- laivviesnīca:1
- aizalaisties:1
- aizlaižamais:1
- aplaiskoties:1
- aplaistīties:1
- apsalaisties:1
- asinslaišana:1
- atglaimoties:1
- atklaigāties:1
- atlaižamkoks:1
- atomlaikmets:1
- atplaisājums:1
- atsalaisties:2
- atsalaisties:1
- baltkaklains:1
- bizojamlaiks:1
- Blaindrivera:1
- brīvlaistais:1
- brokastlaiks:1
- burzgalainis:1
- clairvoyance:1
- complaisance:1
- dasalaisties:1
- divstaklains:1
- divstaklaiņš:1
- dižlaivnieks:1
- drumstalains:1
- drumstalaiņš:1
- džīpstalains:1
- elaidīnskābe:1
- eurylaimidae:1
- Fērtofklaids:1
- gaismlaidīgs:1
- garlaicīgums:1
- garlaikoties:1
- glaudlaišķis:1
- gramzdalains:1
- grantmālains:1
- gremzdelains:1
- grepstelains:1
- ģerkstelains:1
- ieglaimoties:1
- ieklaigāties:1
- iekšālaidējs:1
- laikakavēklis:1
- laikietilpīgs:1
- laikmetiskums:1
- laiksakritība:1
- laiksakritīgs:1
- laimborelioze:1
- laissez-aller:1
- laissez-faire:1
- laiviņveidīgs:1
- aizlaižamkoks:1
- amatnolaidība:1
- aplaidelēties:1
- apsalaizīties:1
- atlaidelēties:1
- atlaidināšana:1
- atplaiknāties:1
- atplaikšīties:1
- atplaišķīties:1
- atrāvumplaisa:1
- atslaistīties:1
- caurlaicīgums:1
- caurlaidspēja:1
- citkārtlaikos:1
- dievvārdlaiks:1
- drumstalainis:1
- dzirkstelains:1
- džerkstelains:1
- epipalaiolits:1
- grantmālainis:1
- gredzenplaisa:1
- hiperfokālais:1
- ieklaikšēties:1
- laissez-passer:1
- aizslaistīties:1
- akmenslaikmets:1
- applaiksnīties:1
- ārādzenamlaiks:1
- asinsnolaišana:1
- atplaiksnājums:1
- atplaiksnījums:1
- atplaiksnīties:1
- atplaikšķīties:1
- autolaistītājs:1
- bērtulaišnieki:1
- deviņmezglains:1
- apgrozījumlaiks:1
- atsalaidināties:1
- elaidīnreakcija:1
- gaiscaurlaidīgs:1
- atsaklaigalēties:1
- auzplūkstamlaiks:1
- gaismcaurlaidība:1
- laizītājsūcējtipa:1
- bezmugurkaulainis:1
- gaismnecaurlaidība:1
- gaismnecaurlaidīgs:1
- fitopalaiontoloģija:1
- laistītājautomobilis:1
Atrasts vārdu savienojumos (59):
- (lai viņam) vieglas smiltis!
- dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib)
- ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam!
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav
- ka (lai) kūp
- kā to lai saka
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt
- lai arī
- lai aug uz akmeņiem
- lai būtu kā būdams
- lai dieva rokā
- lai dievs dod
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli
- lai dievs stāv klāt
- lai dievs žēlīgs
- Lai dzīvo!
- lai iet (brauc) ratā
- Lai iet gulēt!
- Lai iet ieskrieties!
- Lai iet!
- lai ir, arī lai (jau) būtu
- lai jau
- lai jods rauj (kaut ko, kādu)
- lai jods sasper (kaut ko, kādu)
- lai kāda smaks nebūtu
- lai lūst vai plīst
- lai maksā ko maksādams
- lai mēle pielīp pie zoda
- lai mēle sakalst
- lai nesacītu vairāk
- lai nu
- lai nu paliek
- lai pērkons mani sasper
- lai pērkons nosper
- lai pērkons nosper mani
- lai piķis parauj
- lai stāv
- lai tā būda rūc
- Lai tavas smakas te nebūtu!
- Lai tev cāļa veselība!
- Lai tur vai kas!
- lai velns par mazu puiku paliek
- lai velns par stenderi paliek
- Lai velns parauj!
- lai velns sasper
- lai viegla dusa (kādam)
- lai vieglas smiltis
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva
- lai vilks paēdis un kaza dzīva
- Lai viņš iet kārties!
- lai zibens mani nosper
- pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi
- tumšs, lai acī dur
- velns lai parauj
- velns lai rauj
- vilks lai parauj
Atrasts skaidrojumos (9994):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
- šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
- trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- kliega [klaigas]{s:2347}
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- skuteris [skuters]{s:2203} - ātrgaitas motorlaiva
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- decennijs 10 gadu laiks.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus"
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- benga Ābolainas govs vārds
- ābolinājs Ābolaine
- dābolaine Ābolaine
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- āboļainis Ābolains
- āboļans Ābolains
- ābolojs Ābolains
- ābulains Ābolains
- ābulāts Ābolains
- dābulains Ābolains
- krambulains Ābolains
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- āboltains Ābolains (par zirgiem)
- dābolainis Ābolains (par zirgu)
- grundulains Ābolains (zirgs)
- bangainis Ābolains zirgs
- ripainis Ābolains zirgs
- spangainis Ābolains zirgs
- ābolots Ābolains, par zirgu
- dābolaita ābolājs, ābolaite
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
- Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
- senais akmens laikmets agrais akmens laikmets
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
- konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
- laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
- bez agrāk par (noteiktu laiku)
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
- ātri Agri (pirms parastā laika)
- izmesls Agri, nelaikā dzimis
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu)
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- airenes Airu laiva
- airītis Airu laiva
- dzirklis Aitu cērpamais laiks
- avskuta laiks aitu cirpšanas laiks
- aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
- iezāt Aizāt, plaisāt
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli)
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
- aizlenterēt aiziet, aizklaiņot
- aizlierēt aiziet, aizklaiņot
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
- aizjoškāt aiziet; aizklaiņot
- aizlēverēt aiziet; aizklaiņot
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot
- kležot Aizklīst, aizklaiņot
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
- aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs)
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu)
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
- zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.)
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
- laika aizture aiztures laiks
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos)
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku)
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā)
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
- o tempora, o mores! ak, laiki, ak, tikumi!
- grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
- bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- aklacis Aklais dundurs
- akļacis Aklais dundurs
- Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
- Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā
- Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā
- Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- aklis Aklais, neredzīgais
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
- akmeņa laikmets akmens laikmets
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
- Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
- apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
- apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
- jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā)
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute")
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- kantavāle āmurs ko izmantoja, lai sistu kaltu
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā
- AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs)
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- apzērž Ap (laika nozīmē)
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- sadalītājs aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros)
- fototransformators aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu
- fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
- vakuumekstraktors aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
- kardiometrs aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai
- rinoanemometrs aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā
- pneogrāfs aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
- oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
- kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
- kardiofons aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem
- oksihemogrāfs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai
- diagometrs aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai
- derivatogrāfs aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu
- intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
- videomagnetofons aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām
- filmu skeneris aparatūra negatīvu un slaidu pārvēršanai ciparu formātā
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību)
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
- vienādtonis apdrukāta papīra virsma, kas pilnībā noklāta ar vienlaidu krāstoni
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas
- Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
- Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
- Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
- Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Opekalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Vēciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Bārdaskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Druskas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Peņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Rules apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Blijas apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Rēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Veismaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā
- Andronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Benislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Deimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Gaiduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Groverišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Jeroščenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Kampišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Kivki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Križevņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Losi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Maremonts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Škvarki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Ūsveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Medemciems apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Pārolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Pēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stūnīši apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
- Popji apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Vārņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
- Belimouta apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Belisodēra apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Kolūni apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Taberkari apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
- Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā
- Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē
- Iniskrona apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistes rietumos
- Baltrimi apdzīvota vieta Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
- Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
- Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos
- Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
- Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
- Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
- Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
- Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
- Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Barzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
- Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
- Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
- Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
- Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
- Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
- Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
- Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
- Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
- Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
- Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs
- uzmučis Apgāzta laiva
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- trūve apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā
- pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- sudiks Apkalpotājs, sulainis
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis
- muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis
- apklenderēt Apklaiņot
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku
- noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
- izveicināt Aplaimot
- laimot Aplaimot
- apgausināt Aplaimot, svētīt
- aplancīt Aplaipot, apiet apkārt
- apsūtīt Aplaist (apkārt); aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām)
- aptikt Aplaisties
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
- nošļakstēt Aplaistīt
- nošļekstēt Aplaistīt
- noblauvēt Aplaistīt (ar ūdeni)
- noblauznāt Aplaistīt (ar ūdeni)
- noblauznēt Aplaistīt (ar ūdeni)
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- nošļidzināt Aplaistīt ar ūdeni
- noblauznāties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni)
- noblauznēties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni)
- nošļampāt Aplaistīt, apliet
- sašaltīt Aplaistīt, apliet
- nošļakatāties Aplaistīt, laistīt
- nošļakāties Aplaistīt, laistīt
- nošļakāt Aplaistīt, nolaistīt
- nošļakatāt Aplaistīt, nolaistīt
- piepļundzināt Aplaistīt, pielaistīt
- nošļenderēties Aplaistīties
- pārlieties Aplaistīties
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
- sasūkstīt Aplaizīt un sūkāt sāpošo vietu
- apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot
- aplizgāt Aplaizīt, nolaizīt
- aplizgot Aplaizīt, nolaizīt
- apskūpstīt Aplaizīt, nolaizīt visapkārt
- apļezināt Aplaizīt, nosiekalot
- apsalaizīties Aplaizīties
- apsalizgāties Aplaizīties
- lakāties Aplaizīties
- apgardināties Aplaizot lūpas, iegūt patīkamu garšas sajūtu
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- nožūrāt Apliet, nolaistīt
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
- apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
- dīndārzs Aploks pie kūts, kur izlaist lopus
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
- nodūcis Apmācies laiks
- apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja
- dūmaksnējs Apmācies, miglains
- līdains Apmācies, miglains
- dumaksnājs Apmācies, miglains laiks
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
- čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
- vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga)
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis
- panikt Apnikt, kļūt garlaicīgam
- apniciens Apnikums, garlaicība
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām)
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- apklencēt Apstaigāt, apklaiņot
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi
- gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs
- gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes
- gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu)
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
- puscēliens Aptuvena puse no laikposma, kurā kas norisinās vai tiek veikts
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī)
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu)
- dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim)
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā
- lūkāt Apziemot, lai apraudzītu
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies
- bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam
- zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
- tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
- reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus
- kinetogrāfija ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības
- slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
- pulināt ar airi dzīt uz priekšu (laivu)
- uzbrukt ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē
- šrapnelis ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā
- ābolajs ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
- sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
- nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
- pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
- uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
- storas ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars
- telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- izkaķēt ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu)
- branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- metus ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu
- elektrosuka ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai
- elektrokardiogramma ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā
- polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
- garieloku ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine
- stabilivolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- stabilovolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- aplīpināt ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas
- izlīpināt ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt
- nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
- nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
- kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
- elektrodetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju
- dzīsla ar iežiem aizpildīta plaisa Zemes garozā
- steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
- izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
- dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- mīt ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- izknotēties ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu)
- izknosīties ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu)
- lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
- drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- ielaben ar labu, ar glaimiem
- gadu gaitā ar laiku
- iemilzt ar laiku iegrimt
- dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
- diena ar laiku, pēc gadiem, kādreiz
- ilgoņa ar laiku, pēc kāda laika
- atlabināt ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas
- labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
- pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
- uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
- ielaivot ar laivu piegādāt
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- mālājgans ar mālainu nokrāsu
- mālājgaņš ar mālainu nokrāsu
- aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
- nomocīt ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu)
- motoresurss ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks
- defraudācija ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot
- izcienīt ar neatlaidību, aktīvu darbību iegūt
- izcīnīt ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
- izdīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt
- iedīdīt ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt
- aizplēsties ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
- aizgūtnēm ar pārtraukumiem; laiku pa laikam
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
- kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
- izgrauzties ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu
- noķert ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli)
- dabūt augšā ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas
- izdabūt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku)
- piedabūt ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko)
- aizputeņot ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem)
- plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde
- ķert ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu
- saķert ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu
- nostrīķēt ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites)
- paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
- atrunāt ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara
- pergamentpapīrs ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu
- fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
- likme ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai)
- lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
- vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
- mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
- skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
- pamudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara
- paskubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt
- uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt
- zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
- nekropsija ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus
- iezvanīt ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem)
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
- tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- bakstēt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
- bakstīt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks
- tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
- izmaulāt ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.)
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
- spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
- spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
- lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
- piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
- iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- žurga ar ūdeni nolaistījies cilvēks
- ūdensdzīsla ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
- skalot ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko)
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- zondbalons ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu
- pauze ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos
- vāla ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā
- atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt
- nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
- piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
- pari passu ar vienādu ātrumu; vienlaikus un vienādi
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
- piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
- ar nagiem un zobiem ar visiem spēkiem, neatlaidīgi, līdz pēdējam
- ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību
- bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu
- nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
- izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
- žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi)
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu
- ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem
- gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā
- antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
- antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā
- terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus
- aizvietotājārsts Ārsts, kurš uz laiku aizvieto pastāvīgi šajā amatā vai vietā strādājošo ārstu
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- arteriotomija Artērijas atvēršana, galvenokārt asiņu nolaišanai
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- vadāmais šāviņš artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
- auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
- rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
- cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu
- ādermanis Asins nolaidējs
- ādernieks Asins nolaidējs
- nagadauzis Asins nolaidējs; asiņlaidis
- asinslaide Asins nolaišana
- asinslaišana Asins nolaišana
- asinsnolaišana Asins nolaišana
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
- ķirstuvis Asins nolaišanas cirtnis
- cirteklis Asins nolaišanas rīks
- ķepe Asins nolaižamais radziņš
- hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks
- šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska
- divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu
- pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā
- epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- aslaivīte Aslaiviņa
- oxytropis Aslaiviņas
- pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
- liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
- stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms
- octiduum Astoņu dienu laiks, termiņš
- ennaetērida Astoņu gadu laika sprīdis
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
- parapēgma Astronomijā laiku tabulas, kad saule lec un noriet, gadskārtas utt.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
- Volstrīts ASV finansiālais kapitāls
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
- otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus)
- risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem)
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku
- padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem)
- atlēvarot Atblandīties, atklaiņot
- atcelties Atbraukt (laivā)
- atvaļinājums atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu
- demobilizācija atbrīvošana no armijas pēc kara vai obligātā dienesta laika izbeigšanās
- laist ganos (kādu, kaut ko) atbrīvot kādu no pienākuma, atlaist
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt
- atsprengt Atbrīvot, atlaist vaļīgāk
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens)
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam
- dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
- atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī
- atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai
- viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu)
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
- atlaist muguru atgulties, lai atpūstos
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu)
- atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
- atglitēt Atkal kļūt gludam, par zemi atkušņa laikā
- atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
- viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu
- cap Atkārtojumā lieto, lai apzīmētu gājēja soļu skaņas
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus
- mirgojošā gaisma atkārtota gaismas iedegšanās pēc neliela laika intervāla
- endopoliploīdija Atkārtota hromosomu skaita divkāršošanās, trūkstot normālai mitozei
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā
- atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā)
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē)
- atsvaidelēt atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest
- rustēt atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus
- durstīt atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko)
- siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku
- bungāt atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu
- grauzīt atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
- dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt
- kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu
- atklaiņāt Atklaiņot
- atvazāties Atklaiņot, atklīst
- atblisēt Atklaiņot, nokļūt
- glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
- atkulties Atklīst, atklaiņot
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- atlaidi Atlaida
- atlaiža Atlaida (3)
- atlaides Atlaidas
- atlaižas Atlaidas (1)
- skidons atlaide
- atlaids Atlaide
- atlaidums Atlaide
- skidka Atlaide
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
- refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā
- mitens Atlaidens
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus
- atlaidienis Atlaidiens
- atlaida Atlaidies laiks, atkusnis
- atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis
- atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis
- veldināt Atlaidināt
- atveldināt Atlaidināt (dzelzi)
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu)
- atbrīvot atlaist brīvībā; palaist vaļā
- emeritēt Atlaist no amata vecuma dēļ
- iedot špūri atlaist no darba
- dot maisu atlaist no darba uz kuģa
- atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas
- (ie)dot vilkpasi atlaist, atbrīvot no darba
- salētināt Atlaist, pazemināt cenu
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu)
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku)
- atlēkt Atlidot, atlaisties
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
- Sedum reflexum atliektais laimiņš
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos)
- atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
- pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
- atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist)
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
- propusks Atļauja, caurlaide
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu
- licenciēt Atļaut, atlaist, atvaļināt
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam
- revalēt Atmaksāt laikā aizdevuma summu
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
- atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
- magnētiskā diskatmiņa atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai
- diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai
- secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu
- tūlītējās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai
- drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami
- lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats
- relatīvais mitrums atmosfērā esošā ūdens tvaika faktiskais parciālais spiediens attiecībā pret ūdens piesātinātā tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā; mēra procentos
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s)
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
- passé atpalicis no laika ritma, novecojies
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām
- atplaiksna Atplaiksnījums
- atpliksnīt Atplaiksnīt
- atplaiknāties Atplaiksnīties
- atplaikšīties Atplaiksnīties
- atplaikšķīties Atplaiksnīties
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
- luzbot Atplaisot
- gņūka Atpūta, atdusa (kareivjiem marša laikā)
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
- klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- atsprūdīt Atraisīt; atlaist vaļā
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls)
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai)
- uzminēties Atrast atminējumu (mīklai)
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku)
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā)
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu)
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- uzturēšanās atrašanās, dzīvošana (kur) uz laiku
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā)
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
- žārkstīties atraugāties (galvenokārt pirms vemšanas vai vemšanas laikā)
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai)
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
- plomba ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums
- signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
- lidot ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu)
- noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
- klikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- uzklikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- aizaulekšot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizsteigties ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
- aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
- paskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu)
- aizlidot ātri paiet, aizritēt (par laiku)
- traukt ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- traukties ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā
- sakleķēt ātri un nolaidīgi izpildīt (darbu)
- steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
- notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
- nokunkāt ātri, pusskrienot iet vai kādu laiku šādi staigāt
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
- Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
- Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
- Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens
- prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
- skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu)
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
- nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim
- lentando Atslābinot, atlaižot
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums)
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus)
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana
- šustīt vaļā atsvabināt, laist vaļā
- šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
- īpaši atšķirīgā, speciālā veidā, lai derētu noteiktam nolūkam
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
- bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai
- elektromagnētiskā viļņa garums attālums starp divām tuvākajām viļņu frontēm vai attālums, ko vilnis noskrien viena perioda laikā
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
- bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
- nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus
- studijas pults attēla pārslēgšanas ierīce, ko izmanto raidījuma režisors, lai no viena attēla avota pārslēgtos uz citu
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām)
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.)
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3)
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā
- postembrionālā attīstība attīstības laiks pēc dzimšanas
- dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību)
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1)
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ
- Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus)
- dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- atzelains Atzalains
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
- locījuma atzīme atzīmes, ko pirmsdrukas sagatavošanas procesā saliek uz loksnes, lai atvieglotu locīšanu
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
- ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās
- macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
- astru drēbe audums, kura gatvošanā izmantoti zirgu astri un ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri
- izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā
- izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi
- daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam)
- pakāpeniskā cirte audzes nociršana divos vai trijos paņēmienos 10 līdz 20 gadu laikā
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana
- augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai)
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
- valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.)
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- zelta jaunatne augstāko un turīgo aprindu jaunieši, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.)
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē
- hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs
- parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs
- tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
- intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos
- epifitotija augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā
- aspekts augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā)
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē
- galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
- dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- briežauka Auka briežu nārsta laikā
- piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas)
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
- pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks
- šmergots laiks auksts ziemas laiks
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments
- sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- remize Austuvēs ierīce metu caurlaišanai
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
- gaisība Aušība, izklaidība
- ēveņģēlība Aušība, trakulība, draiskulība; palaidnība
- gaisene Aušīga, palaidnīga meita
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs
- ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
- gaišņiks Autoinspekcijas darbinieks (PSRS laikā)
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers
- ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
- pašmērķēšana Automātiska mērķa meklēšana un trāpījuma precizēšana raķetes lidojuma laikā
- kodētājs automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā
- koders Automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā
- SCAD Automatizēts centrālais dokumentu dienests (datubāze)
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu)
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1)
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis
- helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā
- aveseņlaiks Aveņu laiks
- aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem
- dienas laikraksts avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu
- numers Avīzes savrupējs izlaidums
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- Azovas-Sivaša rezervāts Azovas-Sivaša nacionālais parks
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
- Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
- daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
- kherofobija Bailes no izklaidēm
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
- eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā
- baidas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
- opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- Certhiaxis pallida bālais dzeloņmūrnieks
- Calandrella cinerea bālais sīkcīrulis
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
- plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu
- māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā
- hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
- pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
- baltdrāna Balta villaine
- baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
- Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā)
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
- onkolkredīts Bankas aizdevums, ko tā var atprasīt jebkurā laikā
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu)
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei
- raglikšana Banku likšana un asiņu nolaišana
- hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- bārbalains Bārbalaiņš
- bārbulains Bārbalaiņš
- bārbulaiņš Bārbalaiņš
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā
- fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai
- piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām
- puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu
- alma Barojošā, gādīgā, laipnā, svētīgā
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- ēdamlaiks Barošanas laiks; ēdienreize
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta
- aizbārties Bārties īsu laika sprīdi
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2)
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
- ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai
- hore baznīcas lūgšana dažādos dienas laikos
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- tekulis Bēglis; klaiņotājs
- Kurdaine Bēgļu nometne Olainē
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu
- aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās
- dievaines Beidzamā veļu laika nakts
- nogale Beigu daļa (laikposmam)
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem
- Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
- marroni Bernardiešu suņi nelaimē kritušu uzmeklēšanai
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē"
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
- neiznēsāts bērns bērns, kurš piedzimis laikā pirms 37. grūtniecības nedēļas
- zīžla bērns, kurš visu laiku kaut ko zīž
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
- Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
- zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
- bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli
- āpseļ bez apdomāšanās, uz labu laimi
- āpseļiem bez apdomāšanās, uz labu laimi
- uz dullo bez apdomāšanās; uz labu laimi
- noplančot bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt
- sveikot bez darba klaiņot
- luderēt bez darba slaistīties
- malžāt bez darba slaistīties
- vinčelēt bez darba slaistīties apkārt
- slundurēt bez darba slaistīties, tūļāties
- sazvilnēt bez darba slaistoties sasniegt
- dzidrs bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā)
- žurnēties bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst
- nogreznēt bez panākumiem kādu laiku sēdēt
- nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
- nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
- deklarēt bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā)
- Senza tempo bez tempa, bez noteikta laikmēra
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
- pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
- libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs
- mūžīgs Bezgalīgs laikā
- nags Bezizeja; nelaime
- pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu
- nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku)
- noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs
- bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
- lapatāt Bezmērķīgi klaiņot
- larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
- sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
- noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku
- noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
- pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
- nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
- bomža Bezpajumtnieks; klaidonis
- bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu)
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs
- starpbanku norēķinu sistēma bezskaidrās naudas līdzekļu pārvedumu sistēma, kurā piedalās bankas, lai veiktu norēķinus bankas pašas vai tās klientu vārdā
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis
- bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis
- trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
- Sedum pachyphyllum biezlapainais laimiņš
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim)
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai)
- kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem)
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
- bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
- ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums)
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
- Bernulli formula binomālais sadalījums
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
- aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus
- biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
- kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli
- ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu
- datu pārsūtīšanas ātrums bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaits, ko pārsūta laika vienībā starp divām iekārtām datu apstrādes sistēmā
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
- follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.)
- sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
- bizoņa Bizošanas laiks
- bizinslaiks Bizošanas laiks (mājlopiem)
- bizenslaiks Bizošanas laiks (par lopiem)
- blaikšēt Blaikšķēt
- lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas
- sāņš blakus, vienlaicīgi
- flederēt Blandīties apkārt; slaistīties
- klimerēt blandīties, klaiņot
- lintīt Blandīties, klaiņot
- plunderēt Blandīties, klaiņot
- šļenderēt Blandīties, klaiņot
- šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba
- luncka Blandonis, klaidonis
- apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis
- šlenderis Blandoņa, klaidonis
- atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst
- invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
- rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
- skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks
- spicbuks Blēdis, palaidnieks, draiskulis
- širaunieks blēdis, palaidnis
- prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis
- smatrons blēņdaris, palaidnis
- galsteris Blēņdaris, palaidnis
- aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam
- mīnāt Blieķēt - dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
- smaga augsne blīva, mālaina augsne
- smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne
- plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu)
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audekls
- vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne
- ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus
- bļaukāt Bļaustīties, klaigāt
- bļūdināt Bļaustīties, klaigāt
- bļodlaizis Bļodlaiža
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- defektēšana Bojājumu meklēšanas process agregātos un detaļās, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un derīgumu turpmākai ekspluatācijai
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms
- klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
- dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma
- prolepsis Botānikā priekšlaicīga izplaukšana
- paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi
- noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
- britelēni Brakalaiņi
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
- kāri Brangas laivās un kuģos
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
- nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
- kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām
- airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs
- raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- laivot Braukt ar laivu
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
- ole Bravo! lai dzīvo! aiziet! heijā!
- bļaustoņa Brēka, klaigas
- ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū
- rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties
- nostunda Brīdis, laika sprīdis
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- jomis Brīdis, laiks
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
- gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
- logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā)
- pavaļāk Brīvāk (laika ziņā)
- leides diena brīvdiena, lai atspirgtu
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- atbrīvēklis brīvībā palaists vergs
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- brīvdiena Brīvlaiks
- dīcības Brīvlaiks
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- pavaļas laiks brīvs laiks
- izvaļa Brīvs laiks, patapa
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
- rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi)
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
- Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
- laiklaikiem Brīžiem, reizēm; laikiem
- pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
- pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
- pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
- brokašlaiks Brokastlaiks
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- mīnojiskā reliģija bronzas laikmeta civilizācijas reliģija
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920. gadā
- minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā)
- kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.)
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
- sukhāvatī budisma mitoloģijā - zeme (burtiski: "laimīgā zeme"), kas atrodas ļoti tālu no mūsu pasaules
- abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā
- Saka Budistu mitoloģijā - Budas mācības izplatītājs Budas iepriekšējo inkarnāciju laikā
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- budu Budu nakts - nakts, kamēr pie nelaiķa ir nomodā
- izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
- Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
- Buļi Buļu alas - 3 alas Buļu iezī līdzās Adamaita alai
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- brūzgalas Burbuļi uz ūdens lietus laikā
- burzgalas Burbuļi, kas lietus laikā parādās uz ūdens virsmas
- spurgulēties Burbuļot, laist burbuļus
- zēģelnieks Burinieks, buru laiva
- laidenis Burtliču apzīmējums salikumā izlaistiem vārdiem un teikumiem
- pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums
- U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam
- švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas
- ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- apšuvums Buru laivas vai jahtas ārējais plankojums
- jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās
- dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana)
- jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
- komandoss Būru zemessardzes vienības nosaukums Angļu - būru kara laikā 1899.-1902. g.
- kulmastis Burvis, kas nāk gavēņa laikā, ceturtdienām izejot, un cērp aitas
- nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību
- pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai
- sildīties būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē
- pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
- šķirt būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu
- palikt būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam)
- nogulēt būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā)
- padoties būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem)
- plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
- pleknēt būt bezdarbībā, garlaikoties
- dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- izvilkt būt darba kārtībā (kādu laika posmu) – par ierīcēm
- izturēt būt derīgam, lietojamam (kādu laiku)
- glabāties būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos
- vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
- aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
- izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
- vērot būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu
- aizsteigties būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā)
- bēdāt būt izmisušam, nelaimīgam
- atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
- turēties būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām
- turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
- novecēt būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku)
- turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
- sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
- būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
- krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
- nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
- aizdairīties būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā
- steigties būt laika trūkumā, būt nevaļīgam
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
- apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam
- nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
- laizīt svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
- būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē)
- būt bētē būt nelaimē
- būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
- purpēt būt nelaimīgam
- dastāvēt būt nemainīgam (par laikapstākļiem)
- noturēties būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem)
- turēties būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- lidināties pa mākoņiem būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam
- zust būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu)
- apsapakalāties būt pakulainam
- nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
- izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
- stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
- urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
- nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
- mīkstināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks
- samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
- pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
- pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
- pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
- mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
- paildzināt būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks
- ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
- paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
- saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
- samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
- atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.)
- apdzīt būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs
- iezīmēt būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam)
- solīt būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos
- ievadīt būt par sākumu (laika posmam, laikmetam)
- laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
- turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
- nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
- liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
- dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
- dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
- nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- blāzmot būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu)
- puteņot būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- putināt būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- smaržot būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
- sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
- mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- vilcināties būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku
- pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
- rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
- valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
- šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- laimēt būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.)
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
- tveicēt būt tveicīgiem laikapstākļiem
- piesargāties būt uzmanīgam, lai izvairītos no kaut kā nevēlama
- uzmanīties būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama)
- dasamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam, uzbāzīgam
- piesamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost
- uzciemoties būt viesim uz nenoteiktu laiku
- pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu)
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā)
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem)
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos)
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu)
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko)
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu)
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
- strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
- sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai
- katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals)
- leitīši Cara laikos Nīcas pagasta austrumu daļas (vēlāk Dunikas pagasta ziemeļu daļa) iedzīvotāji, pēc valodas pieskaitāmi kuršu pēcnācējiem
- mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs
- rocināt Caur rokām laist (darba gaitā)
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu
- paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu
- aizausīt cūku caurdurt cūkas aizauss dziedzerus, lai izārstētu aizauss dziedzeru iekaisumu
- propuska Caurlaide (dokuments)
- caurlaišana caurlaides potenciāls
- caurlaidība caurlaidspēja (2)
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
- filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
- optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā
- intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
- caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka
- paseknis Caurums, plaisa; kakts; paslēptuve
- perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
- Paramythia montium cekulainā māņzīlīte
- Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste
- cekulīte Cekulaina vista
- tupsa Cekulaina vista
- Polygala comosa cekulainā ziepebnīte
- cekulzīle Cekulainā zīlīte
- Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte
- Podiceps cristatus cekulainais dūkuris
- slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
- Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis
- cekulaiņš Cekulains
- cekulots Cekulains
- kutains Cekulains, pušķains
- čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
- parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
- Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
- Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- calaine Celaine
- calene Celaine
- cals Celaine
- grizaiņa celaine (josta, groži)
- cadra Celaine, celu josta
- stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce
- Cicinnurus regius cēlais paradīzesputns
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11)
- mest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml)
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem
- celtava Celtuve; prāmis, liellaiva
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
- ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies
- noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem)
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos
- atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai)
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību
- ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
- CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts
- CAMK Centrālais automotoklubs
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo
- CKB Centrālais konstruktoru birojs
- vairākstaciju piekļuves bloks centrālais mezgls marķiergredzena lokālajā tīklā
- CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit")
- CPKTB Centrālais projektu konstruktoru un tehnoloģiskais birojs
- centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus
- centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis
- CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
- CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
- CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
- centrālkontrolpulkstenis Centralizēta laika kontroles ierīce
- boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti
- komutēšanas centrmezgls centrmezgls, ko izmanto lokālajos tīklos, lai savienotu vairākus datorus
- pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
- Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā
- putrnieks cepšanai nederīgs nēģis, kas nav izlaidis ikrus
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
- bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko)
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
- Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
- palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā
- Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
- platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
- honourable Cienījamais, cēlais (angļu "honourable")
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs"
- Oculi Ciešanu laika 3. svētdiena
- Laetare Ciešanu laika 4. svētdiena
- judica Ciešanu laika 5. svētdiena
- invocavit Ciešanu laikā pirmā svētdiena
- aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
- žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
- iežmaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iežmiegt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iežņaugt cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu
- iesist cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt
- riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
- noslēgt cieši piepildīt (plaisu, caurumu)
- iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
- salāčot cieši satīt, satuntuļot (lai nesaltu)
- pieķerties cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā)
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks
- grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
- frekvence cikliska procesa fāzes atvasinājums pēc laika
- mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- ciklu frekvence ciklu skaits laika vienībā
- paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja
- proneur cildinātājs, glaimotājs; lišķis
- iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
- denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- neoantrops cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā
- pārdievošana cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā
- darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm
- haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
- vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
- embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm
- visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši)
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
- upuris cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- novicis cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- līdzbiedrs cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi
- dzērējs cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer
- vadība cilvēks, cilvēku grupa, kas nodrošina, lai kolektīvs, uzņēmums, organizācija utt. funkcionē vēlamajā veidā
- līdzjutējs cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
- bēdubrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem
- bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
- rezerve cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa
- mīkstmiesis cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks
- pārijs cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
- bezpajumtnieks cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis
- enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis
- jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
- eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- veiksminieks cilvēks, kam veicas, laimējas
- laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas
- nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
- viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- baznīcēns cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- demagogs cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā
- klātesošs cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā)
- bēglis cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
- valkata cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba
- staigulis cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis
- bezdelis cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes
- līdzbraucējs cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu)
- rīta cilvēks cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- donors cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā
- mileniālis cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā
- dīkdienis cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists
- laikabiedrs cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu)
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
- gauša cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta
- maišelnieks cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām
- hakeris cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2)
- pašdarbnieks cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- brīvlaistais cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām
- baideklis cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- baidekls cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu
- netiklis cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists
- strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
- klaidonis cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
- vanderzellis cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt
- atrausējs cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas)
- nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
- raglicējs cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis
- liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
- liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
- krāpnieks cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu
- lonturis cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis
- šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
- šļunduris cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis
- daudzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
- dauzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
- bojāgājušais cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u. tml.
- mednieks cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko)
- ļenderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā
- planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- mijējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu)
- darbaholiķis cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis"
- apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
- nemiernieks cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu
- dauzoņa cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis
- mīkstmēlis cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks
- erotokrāts cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem
- boksts cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā
- stormanis cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo
- haltūrists cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu
- pelnītājs cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem
- denderis cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis
- mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
- šovmenis cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
- vajātājs cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu
- spaidītājs cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu)
- laivinieks cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu
- kuģotājs cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- vipuļs cilvēks, kas vienmēr laimē kāršu spēlē
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
- ķīlnieks cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi
- nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
- āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
- laivinieks cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu
- pārcēlājs cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi)
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- krakeris cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas
- vaļascilvēks cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba
- siltummīlis cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi
- šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
- lipiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu
- līpiķis cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
- rekreants cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā
- dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu
- kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā)
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā)
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā
- cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM
- krimslas cīpslaina gaļa
- skrīpsti Cīpslaina gaļa
- cimslains Cīpslains
- cīpatains Cīpslains
- cīpstalains Cīpslains
- cīpstalaiņš Cīpslains
- dzīpslains Cīpslains
- čīpslains Cīpslains, dzīslains
- džīpstalains Cīpslains, dzīslains
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
- stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
- laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm
- putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
- alias citādi; citā laikā; citā vietā; jeb
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
- deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs
- čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt
- krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
- čaula Čaumala (olai)
- Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.)
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
- dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata)
- taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
- četrgade Četrus gadus ilgs laika posms
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
- Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms
- čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
- Sedum telephium čīkstuļu laimiņš jeb čīkstene
- činkvečentisti Činkvečento laikmeta mākslinieki
- miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā
- baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu
- čūkšļains Čūkslains
- čūsklains Čūkslains
- gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
- nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt
- Ser Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
- Serpens Čūska, plašs ekvatoriālais zvaigznājs
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
- bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
- potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
- Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas
- dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
- tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
- preservi daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību
- puscaurlaidīgs daļēji caurlaidīgs
- puspalaidnīgs daļēji izlaidīgs, palaidnīgs
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- pussaulains daļēji saulains
- puspasaulīgs Daļēji, pa pusei laicīgs
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
- darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā)
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība
- cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā
- atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu
- darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā
- trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3)
- krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
- sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās
- pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
- kidņaks darbība vai vārdi, lai pārliecinātos par kaut kā pareizību
- starpniecība darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
- rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
- vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
- pretdarbība darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu)
- pretdarbs darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu)
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
- nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu
- apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē
- terminu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai vienu un to pašu jēdzienu visos līmeņos - atsevišķā nozarē, saskarnozarē, vispārtehniskā un visas valodas līmenī - izteiktu ar vienu un to pašu terminu
- vingrinājums darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
- pretspiegošana darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- aizlaišana darbība, process --> aizlaist
- atlaidināšana darbība, process --> atlaidināt
- atlaišana darbība, process --> atlaist
- konjugācija darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu
- salaide darbība, process --> salaist(3)
- stratifikācija darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- pavadonis darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās
- plaukums darbība, rezultāts --> plaukt(1); pumpuru raisīšanās laiks; ziedēšanas laiks
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme
- vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta
- vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu
- vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta
- saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu
- konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
- pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi
- palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
- consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
- programmas projektēšana darbību komplekss, kas jāveic, lai no programmas specifikācijas iegūtu tās realizējamu aprakstu
- rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
- kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
- laivu būvētava darbnīca, kas paredzēta laivu būvei
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
- čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- blakusdarbs darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja; darbu apvienošana
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma
- tīmeklis Darbs, ko strādā laika kavēklim
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu
- maizes darbs darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus
- virsstundu darbs darbs, kuru darbinieks veic virs normatīvajos aktos noteiktā normālā darba laika
- uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi
- prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
- pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju
- nest laimi darīt (kādu) laimīgu
- nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos
- izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
- darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
- darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
- palaidņoties darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.)
- taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
- palaidējs darītājs --> palaist
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
- elektroniskā paraksta pārbaudes dati dati, kurus izmanto, lai pārbaudītu elektronisko parakstu
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu
- koplietojami dati dati, kurus vienlaicīgi var izmantot vairāki procesi
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- koplietojamā datne datne, ko vienlaicīgi var izmantot vairāki datori vai vairākas datu apstrādes sistēmas, un kas var tikt izmantota šo datoru vai sistēmu apvienošanai
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību
- defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros
- drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
- adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
- reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces
- lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- grafiskā karte datora komponente, kas nepieciešama, lai parādītu attēlu datora ekrānā
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi
- datorizdevniecība Datora un specializētas programmatūras izmantošana, lai, apvienojot tekstu un grafiku, izveidotu materiālu, ko var tiražēt
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija
- kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm
- Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
- multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
- multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus
- paralēldarbības dators dators, kam ir vairāki aritmētiski loģiskie bloki, kurus izmanto paralēlai apstrādei
- mikrodators Dators, kura centrālais procesors realizēts, izmantojot mikroprocesoru
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
- vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
- replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
- adaptīvais tilts datoru tīklā tilts, kas atceras datu saņēmēju adreses, lai nodrošinātu ātrāku pakešu maršrutēšanu
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
- pakešu atstarpe datoru tīklos laika intervāls starp vienas paketes nosūtīšanas (saņemšanas) beigām un nākošās paketes nosūtīšanas (saņemšanas) sākumu
- apraides tīkls datoru tīkls (parasti lokālais tīkls), kurā izmantota apraide
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
- biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
- virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai
- reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
- veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi
- asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu
- koplietojamā datu bāze datu bāze, ar kuru vienlaicīgi var strādāt vairākas lietojumprogrammas vai vairāki lietotāji
- aktīvā datu bāze datu bāze, ko konkrētā laika brīdī izmanto lietotājs un kas šajā laikā atrodas datora brīvpiekļuves atmiņā
- integrētā datu bāze datu bāze, kurā, lai atbrīvotos no liekas informācijas, apvienotas vairākas specializētas datu bāzes
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts
- pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu
- datu struktūra datu elementu savstarpējās fiziskās un loģiskās attiecības, kas izveidotas, lai veiktu īpašas datu apstrādes funkcijas
- informācijas uzkrāšana datu ierakstīšana uz magnētiskās lentes vai magnētiskā diska, lai vēlāk tos varētu izmantot
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
- amplitūdas kvadratūrmodelēšana datu kodēšanas metode, kuru izmanto ātrdarbīgos modemos un kurā apvienota amplitūdas un fāzes modulēšana, lai palielinātu datu pārraides ātrumu
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei
- pusdupleksie sakari datu pārraide, kuras laikā dati tiek sūtīti pārmaiņus abos virzienos
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols
- platjoslas pārraide datu pārraides metode, kas paredz vienlaicīgu vairāku kanālu izveidi vienā datu vidē
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
- tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
- sinhronā pārraide datu pārraides veids, kas atšķiras no asinhronās pārraides ar to, ka dati un vadības signāli tiek pārsūtīti regulāros laika intervālos
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
- datu saspiešana datu pārveidošana kompaktā formā bez informācijas zaudējumiem, ko izmanto datu pārraides sistēmās, lai paaugstinātu šo sistēmu efektivitāti
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- dinamiskā saspiešana datu saspiešana un atspiešana reālā laikā, piemēram, brīdī, kad tos nolasa no diska vai ieraksta diskā
- statiskā datu struktūra datu struktūra, kuras organizācija ir nemainīga visā struktūras pastāvēšanas laikā
- iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā; šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- sēkuls daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve
- samācīties daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko)
- LOL daudz laimes (angļu "lots of luck"; īsziņās)
- Kuplas laimes! daudz laimes (vēlējumā)
- salaizīties daudz laizot, pilnīgi paēst
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus
- samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
- vieplāt daudz un skaļi runāt, klaigāt
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
- pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
- saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
- Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
- ilgs Daudzi (par laika posmiem)
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
- polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
- druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
- plaši daudzveidīgi, tā, lai aptver daudzas parādības
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
- blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot
- lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot
- lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot
- rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- drēbelis Dauzoņa, palaidnieks
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
- danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi
- bākšķis Dāvana, lai kādu piekukuļotu; kukulis
- anakalipterija Dāvanas, ko līgava saņēma šīs procedūras laikā
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
- Nātans Dāvida un Zālamana laika pravietis
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- amfalangi dažādi mehāniskie palīglīdzekļi vaginālā un klitoriskā orgasma papildus psihoseksuālai stimulēšanai
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
- grūtniecības novēršana dažādu līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no grūtniecības
- garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību
- polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē
- veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju
- politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
- tasto Dažreiz pirkstu laipa
- uzņēmējspēja dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces
- fetālisms dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā
- Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- papildskaitlis dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
- denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
- birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
- spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā)
- afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku)
- kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu
- dismetropsija Defektīvs objekta vizuālais vērtējums
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
- plūksnošanās defekts, kas rodas, ja drukas laikā krāsas lipīguma dēļ no papīra atdalās atsevišķas šķiedras
- viskozi elastiskā deformācija deformācija, kuras lielums nemainīgā slodzē ir atkarīgs no laika
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā
- sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni)
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
- liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
- nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
- dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot
- klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
- nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
- nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā
- dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā
- dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults
- skote Dēļu salaidums, savienojums
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
- zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu
- brītiņš dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis
- celainīte dem. --> celaine
- cietiņš dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu
- krellainīte dem. --> krellaine
- laidariņš dem. --> laidars
- laiķelis dem. --> laiks 1 (nicinoši)
- laimīte dem. --> laime
- laimutiņa dem. --> laimiņa, laimīte
- laipeņa dem. --> laipa
- laipiņa dem. --> laipa
- laistīkliņa dem. --> laistīkla
- laivele dem. --> laiva
- laiveņa dem. --> laiva
- laiviņa dem. --> laiva
- laivīna dem. --> laiva
- nelaimiņa dem. --> nelaime (1)
- plaisiņa dem. --> plaisa
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
- stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
- neiroceptors Dendrīta terminālais veidojums, kas saņem impulsus no atbilstošā neirona
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
- attikt Derēt (pielaikojot)
- atsatikties Derēt, būt laikā
- attikties Derēt, būt tieši laikā (pēc izmēriem)
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
- dekāde desmit gadu ilgs laika posms
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms
- ceika desmit paralēlas līnijas, kas šķērsotas ar šķērslīniju, lai fiksētu to, ko esat laimējis kāršu spēlē
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu)
- patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla
- rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā
- devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- nodežūrēt dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt
- diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
- spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- pārrunas Dialogs starp diviem termināļiem datu pārraides tīklā, lai saskaņotu parametrus turpmākai sadarbībai
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- atdiedelēt Diedelējot atklaiņot
- atdiedelēties Diedelējot atklaiņot
- mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod
- dielektriskā konstante dielektriskā caurlaidība
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
- diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
- krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm
- diētas Dienas naudas, ko maksā deputātiem, delegātiem un ierēdņiem pa amata darbības laiku komandējumā, sesijā vai vispārīgi ārpus pastāvīgās darba un dzīves vietas
- algādzība Dienas strādnieka darba laiks
- dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1)
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1)
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms
- dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt
- tumsa diennakts laiks, kad ir tumšs
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam
- mynamuos dīnys dienu minimums, kas gada laikā jānostrādā vienam kolhozniekam (XX gs. 50.-60. gados)
- ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress")
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
- Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība
- Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
- pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks
- dievvārdlaiks Dievvārdu laiks
- digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā
- ciparasistents digitālais asistents
- ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti
- DVD Digitālais video disks; ciparvideodisks
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
- aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā)
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- bezdarbis Dīkdienis, slaists
- būkšķis Dīkdienis, slaists
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists
- klamsteris Dīkdienis, slaists
- klemberis Dīkdienis, slaists
- plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- lampata Dīkdienis, slaists, plukata
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
- dienas zaglis dīkdienis, slaists; dienaszaglis
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
- izdilas Dilstošā Mēness laiks
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis)
- apakšdirektorijs Direktorijs, kas iekļauts augstākas hierarhijas direktorijā; lai organizētu pieeju datnēm tajā, jāuzrāda visi direktoriji, kas hierarhiskajā sistēmā atrodas virs tā
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai
- nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu
- datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni
- noklusējuma diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto, lai no tā nolasītu vai tajā ierakstītu informāciju, ja lietotājs nav norādījis citu diskdzini
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
- bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
- elektronstaru displejs displejs, kurā, izmantojot elektronstaru lampas, attēlo lidojuma maršrutu un aeronavigācijas parametrus (ātrumu, augstumu, kursu u. c.), iespējams vienlaikus attēlot arī meteoradara informāciju
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
- kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
- laivojams divd. --> laivot
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips
- nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
- ceijers uz bumbām divdomīga zobošanās par pulksteņa laiku
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
- krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
- dvīņi Divi vai vairāki dzemdē vienlaicīgi attīstījušies īpatņi
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
- disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme
- biastigmatisms Divkāršs, t. i. korneālais un lentikulārais astigmatisms
- dubultpārbaude Divkārtēja pārbaude, lai pārliecinātos par precizitāti
- divkārtvilnaine Divkārtēja villaine
- binukleārs Divkodolains
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
- gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim)
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts
- dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu)
- difiodontisms Divreizēja zobu izšķilšanās dzīves laikā (vairumam zīdītāju)
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju
- bivalents Divu homoloģisko hromosomu konjugācijas figūra mejotiskās dalīšanās laikā, sastāv no 4 hromatīdām
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo
- dubultprecizitāte Divu mašīnvārdu izmantošana viena vietā, lai palielinātu aritmētisko operāciju izpildes precizitāti
- bimestris Divu mēnešu laika sprīdis
- parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
- mierīga līdzāspastāvēšana divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana
- heterohronija Divu procesu nesakrišana laikā
- duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums; skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti
- bitonālisms Divu tonalitāšu vienlaicīgs skanējums skaņdarbā, politonalitātes veids
- kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus
- vairākbērnu grūtniecība divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis
- vairākbērnu dzimšana divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis
- polidiatonika Divu vai vairāku diatonisku skaņu sistēmu vienlaicīgs apvienojums
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā
- sinhronizācija divu vai vairāku iekārtu vai procesu saskaņošana laikā
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
- paralēlapstrāde Divu vai vairāku programmu vai to daļu vienlaicīga izpilde skaitļotāja procesoros (ja tie ir vairāki) vai kanālos
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām
- polimodalitāte Divu vai vairāku simetrisku skaņkārtu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu
- līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
- divgade Divus gadus ilgs laika posms
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai
- Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
- Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis
- sirds dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
- Orlova druka dobspiedes krāsu uzklāšanas process, ar kuru, izmantojot vienu iespiedformu, var vienlaicīgi un precīzi iespiest vairāk nekā vienu krāsu, ar modernu iespiedmašīnu – 3–5 krāsas
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko)
- do, ut des dodu, lai (arī) tu (man) dotu
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku
- izgriezt Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā
- apstiprināts akreditīvs dokumentālais akreditīvs, ko bankas emitenta uzdevumā ir apstiprinājusi cita banka
- čeks dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
- ceļojuma čeks dokuments, kas ir rīkojums par noteiktu summu, kādu ceļojuma laikā dokumenta īpašnieks var ārzemju bankā izņemt skaidrā naudā
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu)
- apgrozījuma dokuments dokuments, ko izmanto darba detaļu un darbam nepieciešamā laika reģistrācijai
- blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību
- iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt
- deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā)
- svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam)
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos)
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
- sirdsdziļums Domu un izjūtu dziļums, morālais, tikumiskais dziļums
- vienotājdomuzīme domuzīme ( - ), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu
- dongals Dona, klaipa gals
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals
- knīblis Dona, maizes klaipa gals
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- kukuļāt dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs
- razvesķi dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic
- barot dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars
- iekukuļot dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu
- pieņemt dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks)
- dadzirdīt dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus
- glābt dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu)
- kuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- ķuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- kuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- ķuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
- mirkšķināt dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus
- uzmirkšķināt dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni)
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties
- (pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- apmērīties Doties uz pielaikošanu
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos)
- drapslīties Draiskoties, palaidņoties
- drasīgs Draiskulīgs, izlaists
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs
- kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs
- sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
- sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu)
- pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas
- drēgzna Drēgns laiks
- drēzgna Drēgzna - drēgns laiks
- piedrīvēt Drīvējot piepildīt (plaisu, spraugu, caurumu)
- macerācija Drogu mērcēšana ūdenī istabas temperatūrā, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvās vielas
- konkasācija Drogu salauzīšana sīkās daļās, lai varētu vieglāk tās ekstrahēt
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
- ruļļu druka druka ar iespiedmašīnām, kuras apdrukā papīra lenti, kas drukas laikā tiek attīta no ruļļa
- druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
- druka ar apvēršanu druka nortiek divos laidienos, no diviem iespiedformu komplektiem - vispirms nodrukā A pusi, tad novilkumu apvērš, mainot sānu malas, un otrajā laidienā drukā B pusi
- akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
- joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
- piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
- druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
- izvērses plate drukātā plate, ko pievieno datora kopnei, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas un palielinātu veiktspēju
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas (0,3759 mm); to parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- meitasplate Drukātās shēmas plate, ko ievieto mātesplates kontaktligzdā, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas
- tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
- apmākulis Drūms laiks, mākoņainas debesis
- nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem)
- drumskains Drumstalains
- drumstalainis Drumstalains
- Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā
- dumbēris Dubļaina, mālaina bedre
- dumbieris Dubļaina, mālaina bedre
- zumberģis Dubļaina, mālaina bedre
- zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis
- mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta
- pamurums Dubļu laiks, kad ļoti mitra zeme
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- sanda Duļķains ūdens palu laikā
- zanda Duļķains ūdens palu laikā
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
- dūmonaiņš Dūmakains, miglains
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
- apduzējis Dūmakains; miglains
- īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus
- rūdzināt dūmus taisīt, laist
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
- torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu
- vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
- kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
- badīt Durt (lai nonāvētu, sagūstītu)
- badēt Durt (lai nonāvētu, sgūstītu)
- durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
- lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
- lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
- bozīgs Dusmīgs, īgns, sapīcis; nelaipns
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu
- eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība
- czaofani Dzaofani - strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā, pastāvēja 1966.-70. g.
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
- figūrvārsmas Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru
- pegnijs Dzejoļi, kuros rindas ir dažāda garuma, izvietotas tā, lai to kontūras veidotu kādu figūru; figūrvārsmas
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
- vaskainis Dzelteni ābolains zirgs
- Homalothecium lutescens dzeltenīgā slaidlape
- Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele
- ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā
- Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
- slūpis dzelzs gabals, ko novieto zem kuļmašīnas riteņiem, lai to nostiprinātu
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
- metava Dzelzs salaidums
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- dzīšanās Dzemdes kontrakcijas dzīvnieka atnešanās laikā
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
- nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
- propelleris dzenskrūve - kuģa, motorlaivas dzenskrūve
- salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
- plederis Dzērājs, klaidonis
- pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis
- pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis
- leija Dzērājs, žūpa, slaists
- malcenīca Dzerams trauks (lai dzertu malkiem)
- sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
- lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras
- laist muļķi Dzert darba laikā
- pleickāt Dzert laika nosišanai
- pleikāt Dzert laika nosišanai
- pleizerēt Dzert laika nosišanai
- noslīcināt glāzē dzert, lai aizmirstu ko nepatīkamu
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot
- Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu)
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu
- šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām
- šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums)
- fokālterapija Dzīļu psiholoģijā praktizēta īslaicīga terapija
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
- Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga
- dzimstības pieaugums dzimstības līmeņa palielinājums noteiktā laika periodā
- dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā
- ingenui Dzimtbrīvnieki, bet ne brīvlaistie; tie kuru vecāki nebija vergi
- voļnica Dzimtbūšanas atcelšana, zemnieku brīvlaišana
- dzimtslaiki Dzimtbūšanas laikmets
- dzimtlaiki Dzimtbūšanas laikmets Latvijas vēsturē
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
- coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
- ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā
- meklēšanās indukcija dzimumuzbudinājuma procesa izraisīšana ar hormonāliem preparātiem uz noteiktu laiku
- laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību
- dzīvestības indekss dzimušo skaita attiecība pret mirušo skaitu noteiktā laika periodā
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- nominālais moments dzinēja elektromagnētiskā momenta vērtība, kas atbilst nominālai slodzes vērtībai
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
- aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
- grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs)
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
- Valču dzirnavas dzirnavas Balvu novada Baltinavas pagastā Duļbovā; nosaukums veidots, lai iemūžinātu dzirnavās bīdelēšanai izmantoto mehānismu - valču krēslu; Duļbovas dzirnavas, Duļdas dzirnavas
- brīvgaņģis Dzirnavu iekārtas daļa, kas (kādu laiku) darbojas tukšgaitā
- nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pabeigt dzīrot
- skrimstala dzīslaina gaļa
- Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
- Peltigera venosa dzīslainā peltigera
- dzīkslains Dzīslains
- dzīslājs Dzīslains
- dzīšļojs Dzīslains
- čipslains Dzīslains, cīpslains
- kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu)
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
- mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
- lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības)
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības
- no šūpuļa līdz kapam dzīves laikā; visu mūžu
- iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms
- daļēji noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā dažas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
- noslēgtā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visas vielas lidojuma laikā tiek reģenerētas
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot
- bara dzīvnieki dzīvnieki, kas dzīvo baros visu dzīves laiku
- mājdzīvnieki dzīvnieki, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības)
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
- intensīvā nobarošana dzīvnieku barošana, ar kuru īsā laikā iegūst realizācijas dzīvmasu
- atnešanās sinhronizācija dzīvnieku dzemdību regulēšana ar hormonāliem preparātiem, plānojot dzemdības noteiktā laikā
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas
- zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā
- ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
- partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā
- reliktu formas dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā
- servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi
- līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur)
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist
- dzīvot līdzi (savam) laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām
- bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot
- atvaļoties Dzīvot ilgāku laiku bez darba un pienākumiem
- izadzīvāties Dzīvot kādu laiku
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
- vadīt dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos)
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
- Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs
- Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā
- rošhašanā Ebreju Jaunais gads, kura laikā tiek svinēta pasaules radīšanas gadadiena
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
- Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu"
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci
- ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm
- echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms
- pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris
- vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā
- pusēdām Ēdienreizes laikā, vidū
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- uzēdamais Ēdiens, ko ēd pēc pamatēdiena vai ēdienreižu starplaikos
- pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
- pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
- barināt Ēdināt, lai nobarotu
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem"
- pavursuļāt Ēdot laist (burbuļus)
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
- baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
- Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums
- eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
- krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
- Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
- lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
- lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
- vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji
- Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
- Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums
- Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte
- Hylobius piceus egļu lielais smecernieks
- maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams
- kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija
- Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu
- Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku
- Honss Ēģiptiešu mitoloģijā - mēness dievs, laika, skaitļu un skaitīšanas dievs
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
- eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
- Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā
- OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
- ESF Eiropas Sociālais fonds
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
- gāts Eja zivju aizsprostā, lai tās ievadītu ventera veida tīklā
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.)
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā)
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
- nahadu Ejot; iešanas laikā
- Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
- bumbotava ēka, telpa, kura paredzēta un iekārtota, lai spēlētu [boulingu]{s:2635}
- nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
- materiālu aprites periods ekonomisks rādītājs, kas parāda, cik reizes dotā perioda laikā notiek materiālu krājumu aprite vai cik dienas paiet, lai pārvērstu materiālu krājumus naudā vai debitoru saistībās
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā)
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu)
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu)
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi
- atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči
- pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
- ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā
- eku Ekur; lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko
- ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem)
- dekelis elastīgs pārvalks, kas nepieciešams, lai nodrošinātu kontaktu ar iespiedformas iespiedelementiem no vienas un apdrukājamo materiālu – no otras puses
- pastiprinājuma ielāps elastīgs plāksteris (ielāps) no gumijas vai brezenta, kuru no iekšpuses uzliek bojājuma vietai, lai novērstu sūci
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu
- aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci
- kapacitatīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta elektriskā lauka iespaidu
- induktīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta magnētiskā lauka iespaidu
- enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
- impulstrokšņi Elektriski impulsi ar lielu sprieguma vai strāvas amplitūdu, kas parādās nejaušos laika momentos
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
- vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
- astatiskie elektromēraparāti elektrodinamiskās vai elektromagnētiskās sistēmas elektromēraparāti, kuru mērmehānismi izveidoti tā, lai ārējie magnētiskie lauki neietekmētu mērījumu rezultātus
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās
- elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
- elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
- nullēšana elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei; lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku
- elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru)
- CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
- elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija
- atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
- kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu
- mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu
- lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
- kavējumbloks elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
- sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas
- atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā
- primitīvs elementārā transakcija, kuru izmanto datoru tīklos, lai organizētu blakus slāņu protokolu mijiedarbību
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu
- leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus
- aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
- metaceloms Embrionālā celoma daļa, no kuras veidojas pleiroperitoneālais dobums
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem)
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā)
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko
- bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums
- hilomikrons Emulģētu tauku daļiņa, atrodama asinīs tauku gremošanas laikā
- emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze
- izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma
- saites enerģija enerģija, kas nepieciešama, lai saistītu sistēmu sadalītu to veidojošajās komponentēs
- megavatstunda Enerģija, kas tiek patērēta 1 st. laikā, ja jauda ir 1 megavats, Mwh
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts"
- orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā
- piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno
- eozinofils Eozinofilais leikocīts
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
- dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus")
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
- feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk
- skarnīties ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus
- apskarnīties Ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā
- kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs
- pusmaltīte Ēšanas laika puse, puse no ēdiena ēdienreizei
- ītinga laiks ēšanas laiks
- ēdamreize Ēšanas reize, ēšanas laiks
- etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
- Dhrystone etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
- bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
- imigrantu minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu laikā vai tagadējās paaudzes laikā; netradicionālā minoritāte
- netradicionālā minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu vai tagadējās paaudzes laikā; imigrantu minoritāte
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu
- jūga ēvele ēvele, ar ko vienlaikus strādā 2 cilvēki; jūgēvele
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
- Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers
- Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
- Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m
- Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
- Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
- Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
- Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
- Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
- Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
- Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
- Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
- Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
- Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
- Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
- Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
- Sūneklis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers
- Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
- Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
- Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
- Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
- Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
- Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
- Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
- Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
- Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
- Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers
- Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
- Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha
- Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m
- Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
- Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
- Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
- Līna ezers ezers Īrijā, Kerri grāfistē, iepretim Aiveras pussalai
- Gāras ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes dienvidaustrumu daļā
- Erova ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes rietumu daļā
- Gila ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, dienvidaustrumos no Slaigo pilsētas
- Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
- Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
- Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
- Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers
- Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
- Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
- Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
- Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
- Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
- Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
- Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
- Miklājs ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
- Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
- Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
- Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
- Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
- Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
- Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
- Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
- Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
- Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
- Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
- Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
- Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
- Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
- Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
- Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
- Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
- Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
- Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
- Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
- Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
- Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
- Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
- Aklezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers
- Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
- Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
- Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
- apgultnis Ezers, kas nolaidies no debesīm un apmeties kādā vietā
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos
- išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem
- sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm
- nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā
- pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ"
- fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos
- avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt
- svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa
- odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss
- unmāni Ezoterismā stadija, kad astrālais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa
- anga Ezoterismā tas, kam jāseko, lai gūtu progresu garīgajā jogā vairāk nekā fiziskajā
- nidāna Ezoterismā viens (jebkurš) no divpadsmit nelaimju cēloņiem
- bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai)
- arhivēšana faila datu saspiešana, lai samazinātu tā apjomu
- rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
- reāllaiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reālais laiks
- reālais laiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reāllaiks
- cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums
- kofaktors Faktors, kuram jāsavienojas ar citu faktoru, lai notiktu funkcija
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
- grotfalle Falle ar kuru paceļ un nolaiž grotburu
- balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu
- flagfalle Falle karogu pacelšanai un nolaišanai
- stūres falle falle, ar kuru nolaiž un izceļ no ūdens stūres lāpstu švertlaivai
- fokfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž fokburu
- ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
- klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
- pīķfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles pīķi
- švertfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž švertu
- šverttaļļa Falle, ar kuru paceļ un nolaiž švertu
- spinakerfalle Falle, kas paredzēta spinakera pacelšanai un nolaišanai
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.)
- PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
- dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV)
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861-1865)
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- muiža feodālais zemes valdījums, kungam pakļautās zemes kopums
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
- dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
- grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums
- kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
- buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
- feodālis Feodālisma laikmeta vēstures speciālists
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
- Klaidas līcis Fērtofklaids
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums
- ekspreskopijas kontrolkadri filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
- ekspreskopija Filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
- montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai
- dzīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta vienlaikus ar attēlu
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu)
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu
- mikrofiltrs Filtrs, kas pārvieto daļiņas ar diametru 0,1-10,0 mm; lieto, piem., lai atdalītu no asinīm mikroagregātus
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole
- aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering")
- serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra
- finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu
- firma "Alta Vista" firma, kas izstrādā programmatūras produktus, ko var izmantot, lai internetā atrastu un apstrādātu informāciju
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
- personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku
- personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
- PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
- caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
- makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators
- tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
- aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas
- polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums
- tālmanis Firmas pārdevējs, kas veic izbraukumus, lai realizētu preces uz nomaksu
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
- trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi
- topoloģija fizikālais un loģiskais mezglu izvietojums datoru tīklā
- datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti
- kvazistacionārs stāvoklis fizikālās sistēmas stāvoklis, kur šo sistēmu raksturojošie fizikālie lielumi laikā mainās lēni
- stacionārs stāvoklis fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tās stāvokļa parametri nav atkarīgi no laika (piemēram, šķidruma plūsma atrodas stacionārā stāvoklī, ja tās ātrums vai citi lielumi ikvienā plūsmas punktā ir nemainīgi)
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu
- frekvence fizikāls lielums, kas vienāds ar identisku notikumu (sistēmas stāvokļu) skaitu laika vienībā
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda)
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
- gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s)
- nezūdamības likumi fizikas likumi, saskaņā ar kuriem daži fizikāli lielumi dažādos procesos laika gaitā nemainās
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas
- asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- statūtsabiedrības dalībnieks fiziska vai juridiska persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam
- lūzerīgs flegmatisks, neuzmanīgs, nolaidīgs
- lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
- šīberēties klāt flirtēt; pieglaimoties
- vēbermetrs Fluksmetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
- iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs
- fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12
- dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
- fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
- X teorija fonoloģijas teorija, kurā zilbes struktūrā par pamatu tiek izmantots relatīvā laika vienības jēdziens, apzīmējoot šo vienību ar x (vārda galotni šajā teorijā mēdz neanalizēt, saucot to par pielikumu)
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
- fontu iekļaušana fontu pārveide PDF formātā, lai pārveidotais dokuments nemainītos neatkarīgi no sistēmā pieejamiem fontiem
- eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā
- politesse formāla laipnība
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā
- pierakstīšanās Formalitāšu nokārtošana, ko izdara kāda persona, lai panāktu savu pierakstīšanu jaunā dzīves vai piederības vietā
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni
- centrālslēdzējs Fotoaparātā abu objektīva elementu vidū ierīkots momenta un laika slēdzējs
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku
- elektromehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kurā bez strāvas avota var realizēt vienu vai vairākus patstāvīgus mehāniskus ekspozīcijas laikus
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu)
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas
- neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
- retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā
- fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas
- momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku
- konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam)
- franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem
- reskripcija Francijas pirmajā revolūcijā valsts parādu obligācijas, ko izlaida asignāciju dzēšanai
- septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
- liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
- muscadin Franču lielās revolūcijas laikā rojālistu partijas piekritēju palama
- boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
- arpans Franču senlaiku zemes platības mērs, dažādos laikos un vietās dažāda lieluma
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā
- rekursīvā funkcija funkcija, kas definēta, izmantojot pati sevi; to izmanto lietišķajā matemātikā, lai pētītu funkciju izskaitļošanas efektivitāti
- sistēmas pārvaldība funkcija, ko izpilda sistēmas administrators un kas ietver sevī sistēmas periodisku kontroli un modificēšanu, lai panāktu tās efektīvu darbību
- sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
- daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā
- sarunvalodas stils funkcionālais stils, ko lieto mutvārdu saziņā
- lietišķo rakstu stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto oficiālos dokumentos
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- traumatiskā neiroze funkcionāli nervu sistēmas traucējumi pēc nelaimes gadījuma vai ievainojuma
- datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu
- datu multipleksors funkcionāls bloks, kas nodrošina datu pārraides vidē vienlaicīgu vairāku kanālu izveidošanu un izmantošanu
- gabalaiņi Gabalains
- gabalainis Gabalains
- gabalaiņš Gabalains
- klancains Gabalains
- klaucains Gabalains
- ķekas Gabalains, kukuržņains
- kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā)
- dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā
- naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības
- Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
- gadsdaļas Gadalaiki
- gadskārta gadalaiks
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā)
- atticināt gādāt, darīt, lai noderētu, būtu tieši laikā
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības
- klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi)
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss
- nogade Gaidīšanas laiks
- gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
- nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
- hidropneimogonija Gaisa ievadīšana locītavas dobumā, lai konstatētu izplūdumu vai citu patoloģiju
- atgaisošana Gaisa izlaišana no tehniskas sistēmas, kurā darbojas šķidrums
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
- gaisa pārvadājumi gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu
- aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
- meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
- vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru
- velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni
- treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību)
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- meteoradars Gaisakuģa radiolokācijas ierīce, kas konstatē negaisa zonas un centrus; nodrošina lidojumu negaisa laikā
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera)
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- mācību gaisakuģis gaisakuģis pilotu sākumapmācībai un lidotāju trenēšanai, kas aprīkots ar dubultu vadības ierīču sistēmu, lai varētu pilotēt studentpilots un pilots instruktors
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults
- vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
- vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma
- dienas gaisma gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienasgaisma
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
- rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem
- eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
- pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos
- galaina Galainis
- galaine Galainis
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
- normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
- tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
- atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
- krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
- gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs
- Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
- virskurpe galoša, ko lietainā laikā uzvilka virs kurpēm izejot ārā, un novilka ienākot telpās
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam
- cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru
- migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli)
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins)
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
- kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos
- cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji
- konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?"
- govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- iereizā Gandrīz tajā pašā laikā
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
- noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt
- atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku)
- gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem
- rīta ganījiens ganu gaitas rīta cēlienā līdz pusdienlaikam
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- boštoks Gara kārts laivas vadīšanai
- piegāžam Gara laika pēc
- piegāžām Gara laika pēc, skata pēc
- nērags Gara laiva ar plakanu dibenu
- nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār
- korda gara virve (5 m), ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli)
- lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2)
- sila priede gara, slaida priede
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
- ilgatne Garāks laiks
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
- pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt
- gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt
- nakts spaļļi gari tīkli no smalkiem diegiem, kas izveidoti jūrā, lai naktī ķertu siļķes
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām)
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
- dieva piemeklēts garīgi (arī fiziski) nepilnvērtīgs; kādu nelaimi pārcietis
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
- kagāns Garkaklains cilvēks
- bezdings garlaicība
- garlaiks Garlaicība (1)
- pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas
- gaļaks Garlaicība; tukšums
- pa gāžam garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi
- aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt
- garlaicīgai Garlaicīgi
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt
- dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs
- tedioso Garlaicīgi; apnicīgi
- žāvains Garlaicīgs
- sausiņš Garlaicīgs cilvēks
- garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka
- peine garlaicīgs un daļēji nelietderīgs darbs
- ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks
- rullēt gurķi garlaikoties
- slīkt besī garlaikoties
- bimbukus dauzīt garlaikoties
- dirgavot Garlaikoties
- gurņot Garlaikoties
- vāpsnēt Garlaikoties
- žaustīties Garlaikoties
- kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
- svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas)
- dzedrs Garš un slaids
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti)
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
- snaigs Garš, slaids
- snaiks Garš, slaids
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai)
- izstīdzējis Garš, slaiks
- ādzens Garš, slaiks, taisns
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos
- pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai
- cirst bullīti gatavot vienkoča laivu
- rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību)
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku)
- GNP Gaujas nacionālais parks
- izgavēnis Gavēņa laika beigas
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
- iegavēnis Gavēņa laika sākums
- gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā
- uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
- nestacionāra plūsma gāzes (šķidruma) plūsma, kurā plūsmas parametri (piemēram, ātrums, spiediens) mainās laikā
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
- aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
- vakuumekstrakcija Ginekoloģiska operācija, augļa izvadīšana dzemdību laikā ar speciālu aparātu
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
- flatterie Glaimi
- likstes mēle glaimīga mēle
- likšas mēle glaimīga mēle
- lebeze Glaimīga pļāpa
- kvēpināt vīraku glaimīgi slavināt, cildināt
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši
- sumīgs glaimīgs
- glaims Glaimīgs
- luncīgs Glaimīgs
- saldvārdīgs Glaimīgs
- kā ieziepēts glaimīgs, lišķīgs
- glauda Glaimīgums
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule
- salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda
- vilcīgs Glaimojošs
- pielīdīgs Glaimojošs, savtīgi izdabājošs
- uzglaimoties Glaimojot gūt panākumus un ieņemt augstāku amatu
- izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
- triept (arī ziest, smērēt) medu uz lūpām glaimot
- smērēt medu uz lūpām (kādam) glaimot
- glaimāt Glaimot
- līst Glaimot
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus
- luķināties Glaimot, labināties
- liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
- līpiņa Glaimotāja, lišķe
- lipsa Glaimotāja, pļāpa
- lizas mēle glaimotājs
- glāstulītis Glaimotājs
- kuslis Glaimotājs
- luncka Glaimotājs
- luņķis Glaimotājs
- staltkāja Glaimotājs
- laišķis Glaimotājs, laizītājs
- glaiminieks Glaimotājs, lišķis
- glaimnieks Glaimotājs, lišķis
- labietis Glaimotājs, lišķis
- liblaba Glaimotājs, lišķis
- lišķmēlis Glaimotājs, lišķis
- lišķmutis Glaimotājs, lišķis
- lumsteklis Glaimotājs, lišķis
- vismēlīte Glaimotājs, lišķis
- liberis Glaimotājs, pļāpa, lielībnieks
- lipt Glaimoties
- glaima Glaims, glaimi, glaimošana
- smaida Glaims, glaimošana
- glaunīgs Glaudīgs, laipns
- glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- gļēvains Glēvains - gļēvs, kūtrs, laisks
- izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
- izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums
- figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
- lumakello Gliemežains marmors, kas laistās dažādās krāsās
- tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System")
- internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls
- GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt")
- WWW Globālais tīmeklis (angļu "World Wide Web")
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
- ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas ļauj nodrošināt četrus 14,4 bps kanālus, lai nodrošinātu datu pārraidi ar ātrumu 57,6 biti sekundē
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications")
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
- nolaucēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts
- nolauķēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts
- laucīt Gludināt, braucīt, laitīt
- gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm
- izcīrēt Glūnēt lai noķertu
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita
- šļemperīgs Gļēvs, izlaidīgs
- glēvains Gļēvs, kūtrs, laisks
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis
- atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu
- nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā)
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
- gnīdlaidis Gnīdlaiža
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis
- akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
- gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks
- GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
- gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri
- launadzīte Govs, kas dzimusi launaga laikā
- cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu
- blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt
- grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
- silfīda Gracioza, slaida jaunava
- grafikas primitīvs grafikas pamatelements (loks, līnija, aizpildīts laukums u. c.), ko izmanto, lai veidotu sarežģītākus grafikas attēlus
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā
- prosodiskā zīme grafiska zīme, ko izmanto, lai norādītu prosodisku parādību
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
- tehniskā dokumentācija grafiskie un teksta dokumenti, kas nepieciešami, lai organizētu ražošanu, veiktu izstrādājumu pārbaudes, reglamentētu iekārtu un objektu ekspluatāciju, kā arī veiktu to tehnisko apkalpošanu un remontu
- koagulogramma Grafisks asinsreces laika attēlojums novērojumu sērijā
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
- Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
- ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
- oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
- izdošana grāmatas, žurnāla, laikraksta u.c. iespiešana un laišana klajā
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta
- gramatiskais pleonasms gramatiskās nozīmes izteikšana ar vairākiem līdzekļiem vienlaikus
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi
- apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs
- apgādnieks Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs
- caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā
- oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku
- rekapitulācija grāmatvedības uzskaites ierakstu salīdzināšana ar šo datu pirmavotiem, lai atklātu neprecizitātes, kļūdas
- zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
- grantmālainis Grantmālains
- kolīgs Graudains, kodolains
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
- skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
- vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
- grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
- bugšprita priekšvadņa gredzens gredzens, ar kuru bugšpritu piestiprina pie korpusa; vienlaikus pie tā stiprina arī fokštagu
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai)
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
- Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
- metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados
- atlaidenis Grēku atlaišana
- atlaidnis Grēku atlaišana
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam
- absolūcija Grēku piedošana, atlaišana
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
- gramzdalains Gremzdelains
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- viteņi Grīda virs laivas ribām
- vīteņi Grīda virs laivas ribām
- tillis Grīdas dēlītis laivā
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
- Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
- Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus
- Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
- Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
- Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
- hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
- pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni
- dakriocistostomija Grieziens asaru maisā, lai radītu drenāžu
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes)
- daktiliotēka Grieztu dārgakmeņu, gemmu krātuve, ko ierīkoja jau Romas laikā
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem
- pasaules laiks Griničas meridiāna laiks
- grīsliens Grīslaine
- grīslājs Grīslains
- saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji
- saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
- laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimes rats
- laimes rats grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē; laimesrats
- objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
- grobalains Grubulains
- grobuļens Grubulains
- uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu
- rempuļains grumbuļains; tāds, kam ir nelīdzena, saplaisājusi miza
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
- komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti
- primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā
- pirmsdzemdību periods grūtniecības laiks pirms bērna piedzimšanas
- puslaikā nākt grūtniecības laiks, kas tuvojas tā pirmās puses beigām
- horiogonadotropīns Grūtniecības normālai norisei nepieciešams hormons, ko producē placenta
- spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
- pārvārgt Grūtos, nepiemērotos apstākļos nodzīvot (kādu laiku)
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
- tilāt Gulēt izklaidu
- tilēt Gulēt izklaidu
- nogulēt Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot
- apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības)
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
- likties slīpi gulties, lai gulētu miegā
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas
- gumzulains Gumzalains
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
- blesīgs Gvelzīgs, izlaidīgs runā vai stājā
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai
- seismiskā izpēte ģeofizikālās izpētes metodes, kas izmanto seismisko viļņu izplatības īpatnības, lai izpētītu Zemes ģeoloģisko uzbūvi
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība - laikmeta daļa
- triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem
- paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās)
- ģeohronoloģiska vienība ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu
- cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus
- relatīvais ģeoloģiskais vecums ģeoloģiskās norises laiks attiecībā pret citu norisi vai ieža vecums attiecībā pret citu iezi
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs
- langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- Mežonīgās medības ģermāņu ticējums, ka ziemas vētru laikā, it īpaši pirms gadu mijas, pa debesjumu brāžas ļauno garu un spoku pulki, kurus pavada gaudojoši un kaucoši dzinējsuņi
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
- atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē
- veidnes uzsūktspēja ģipša veidnes spēja uzsūkt ūdeni no keramiskās lejamās masas, lai veidotos drumstala
- biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā
- represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
- gamētiskais hromosomu komplekts haploidālais hromosomu komplekts
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām
- nesējfrekvence harmonisku svārstību frekvence, kuru modulē ar informācijas signāliem, lai tos pārraidītu
- neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; jaunhēgelisms
- jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; neohēgelisms
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
- doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas
- triplēģija Hemiplēģija vienlaikus ar viena locekļa paralīzi pretējā pusē
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
- paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES
- pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
- ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
- juga hindu mitoloģijā - laika posma (vairāku simtu tūkstošu gadi) apzīmējums, kas mītos minētas četras: kritajuga, tretājuga, dvāparajuga un kalijuga
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā
- Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam
- ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
- ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību
- aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
- Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
- holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
- forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
- onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā)
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku
- hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- metahromatīns Hromatīna bazofilais komponents
- centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas
- heterohromosomas Hromosomas, kas dalīšanās laikā atšķiras ar kaut kādām iezīmēm
- meithromosomas Hromosomas, kas rodas mitozes laikā, pārraujot divās daļās māthromosomu jeb dubulto hromosomu
- laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos
- parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis
- pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks
- razboinieks Huligāns; palaidnis
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos)
- rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā
- humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.)
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu
- piekļuves kods identifikācijas numurs un/vai parole, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi datoram vai datoru sistēmai
- Arkādija Idilliskajā dzejā - "laimīgo ganu zeme"
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
- aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
- aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
- hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm
- iemielot Iecienīt izklaidēm
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
- šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā
- aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
- samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem)
- iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries
- vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- iedzelteneis ķauķis iedzeltenais smējējķauķis ("Hippolais icterina")
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu)
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu
- akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
- iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2)
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu
- spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei
- nākamo periodu ienākumi iegrāmatoti ieņēmumi, lai arī maksājums vēl nav saņemts vai rēķins izsūtīts
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
- iegrime iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai)
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
- atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu
- izdabūt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību
- izmaļīt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt
- pagūt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- paspēt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem
- patapt iegūt laiku
- noīrēt iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- atplaukt iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju)
- mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2)
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
- iekuģēt Ieiet; ieklaiņot
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
- siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība
- silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs
- sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties
- superkalandrs iekārta ātrai gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai
- reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā
- šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti
- greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
- skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu
- reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās
- kvantu pulkstenis iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atomāro vai molekulāro frekvences kvantu standartu
- defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
- defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
- laistīšanas iekārta iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem
- vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu
- iekārta iespiedformu ielocīšanai iekārta, ar kuru notiek iespiedformas malu ielocīšana, lai nostiprinātu iespiedformu uz ofseta iespiedmašīnu formu cilindra
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos
- vāku gatavošanas mašīna iekārta, kas paredzēta vienlaidu vai saliktu iesienamo vāku izgatavošanai
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī
- ģeneratorstarteris Iekārta, kas vienlaikus veic kā ģeneratora, tā startera funkcijas
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks
- āizņemtībstunda iekārtas noslodzes rādītājs reālajā laikā
- avārijpierakste Iekārtas režīma parametru maiņas grafisks pieraksts pirms avārijas un avārijas laikā
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku)
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku)
- priekšiestatīšana iekārtu parametru sagatavošana jaunam pasūtījumam iepriekšējā pasūtījuma izpildes laikā
- informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju
- accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu
- ieblandīties Ieklaiņot
- ieklimst Ieklaiņot
- ieklimstēt Ieklaiņot
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur)
- ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot
- iemētāties Ieklīst, ieklaiņot
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu
- ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē)
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
- aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
- nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu
- laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
- flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
- reentrants modulis ielādes modulis, kura vienu un to pašu eksemplāru datora pamatatmiņā var vienlaicīgi izmantot vairākas programmas
- ielaids Ielaida
- pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
- ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums
- iepasēt Ielaikot; ievietot; pielāgot
- ievilcināt Ielaist (slimību)
- iekvēpēt Ielaist dūmus (kur iekšā)
- pamparāties Ielaisties (nodarboties)
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- sakabelēties Ielaisties 2(4)
- aptepties Ielaisties ar kādu
- apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
- kašerēties Ielaisties, nodarboties
- kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu
- ielaizīties Ielaizīt
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
- vancka Ielasmeita; klaidone
- vanska Ielasmeita; klaidone
- paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to)
- plodet trauku ieliet ūdeni ar sasmalcinātu priežu mizu izžuvušā un tāpēc saplaisājušā koka traukā, lai tas būtu ūdensnecaurlaidīgs
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem
- iemest vēstuli iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot)
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
- robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību
- procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī
- garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- saplīksnēt Ieplaiksnīties
- iedrimt Ieplaisāt
- iešķēlot Ieplaisāt
- iespraigāt Ieplaisāt
- iesprangāt Ieplaisāt
- iesvēdrāt Ieplaisāt
- sasvēdrāt Ieplaisāt
- aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem)
- iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi)
- saspraigāt Ieplaisāt, saplaisāt
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
- bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot
- lampains Ieplīsis, saplaisājis
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties
- ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko)
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā)
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
- viņulaik Iepriekšējā laikposmā
- nezkad Iepriekšējā laikposmā; arī senāk
- vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē
- brīdināšana iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne
- PMP Iepriekšējais menstruālais cikls (angļu "previous menstrual period")
- pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
- šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā)
- uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot)
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku)
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku
- būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko)
- iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku)
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos
- ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums
- apmeklēšana ierašanās ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un uzturēšanās (tur) kādu laiku
- satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem)
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi)
- raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai)
- bezpartejiska valdība ierēdņu valdība, kuru veido uz zināmu termiņu (terminēta valdība), ar nolūku ievērot konstitucionālu normu - organizēt valdību laikā
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
- pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
- multiplikators ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi
- turnikets ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību
- stroboskops ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci
- punktūra ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu
- perambulātors ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu
- ūdensslēgs ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos
- atkārtotājs ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem
- reotoms ierīce elektriskās strāvas izslēgšanai un ieslēgšanai ķēdē uz īsu laiku
- ciparindikators ierīce elektrisko signālu vizuālai indikācijai ciparu formā
- fluorometrs ierīce fluorescences dzišanas laika mērīšanai
- meteorogrāfs ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai
- giljotīna ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā
- efuziometrs ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums
- ekonomaizers ierīce iekšdedzes dzinēja karburatorā degmaisījuma bagātināšanai, lai palielinātu dzinēja ekonomiskumu
- hronogrāfs ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai
- kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības
- kāta ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā
- pulkstenis ierīce laika mērīšanai
- oksigenators ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā
- aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
- palatomiogrāfs ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā
- pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
- rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas
- elektriskais filtrs ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai
- vibroveseris ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi
- pašlikvidators ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina
- kuvēze ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- spektrohelioskops ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā
- mēlīte ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu
- deglis ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu
- ultrafiltrs ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- lote ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti
- arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes
- lauksaimniecības mašīnu sakabe ierīce vairāku mašīnu pievienošanai traktoram, lai pilnīgāk izmantotu tā jaudu
- poligrāfs ierīce vairāku vienlaicīgu mērījumu reģistrēšanai
- elektrometrs ierīce vāju un laika gaitā lēni mainīgu elektrisko signālu mērīšanai
- hronoskops ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus)
- skremblers ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- tahimetra batometrs ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu
- tahistoskops ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā
- šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
- centralizētais durvjveris ierīce, kas atver vai aizver visas transportlīdzekļa durvis vienlaikus
- vantūzs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs
- betona vibromaisītājs ierīce, kas betona masu, tās gatavošanas procesā vienlaikus samaisa un vibrē, uzlabojot tās kvalitāti
- modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām
- modema eliminators ierīce, kas dažkārt var tikt izmantota datu pārraidei īsos attālumos, lai aizstātu modemu
- lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
- lāzernoteicējs ierīce, kas izstaro lāzerstaru; to izmanto, lai iezīmētu konkrētu vietu vai objektu
- žiroazimuts ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi
- autoknipsis ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai
- tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
- kontrolierīce ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu
- skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- dinastarteris ierīce, kas vienlaikus pilda startera un ģeneratora funkcijas
- variometrs ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti
- pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram
- oftalmodiafanoskops ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs
- atvadītājs ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm
- koferdams ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām
- eidiometrs ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža
- putekšņu uztvērējs ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšņus
- aparatūrpārraugs ierīce, ko pievieno datora aparatūras shēmām un kas nolasa elektriskos signālus, lai analizētu datora veiktspēju
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu
- spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
- veloergometrs ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā
- integrators ierīce, kuras izejas mainīgais tiek formēts, integrējot ieejas mainīgos laikā
- aplikators ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu
- filtrs ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas
- spīles ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai
- tīklāķis ierīce, uz kuras aušanas laikā tiek uztīts tīkls
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā)
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu
- tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā)
- klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās
- tālšaujams Ierocis tālai šaušanai
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
- jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- nomesties iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem
- ieņagāt iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības
- ieklaigāties iesākt klaigāt un tūlīt apklust
- ielaistīties iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties
- ielaizīt iesākt laizīt
- ielieņoties iesākt līņāt uz ilgāku laiku
- uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
- uzplaiksnīties iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt
- ieplaiksnīties iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties
- ietiepties iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā)
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā)
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu)
- seimes vārds iesauka (saimes vārds, laikā pirms uzvārdu ieviešanas)
- blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
- knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens
- pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
- atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata)
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā)
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
- karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
- pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem
- dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm
- droši vien iespējams, laikam gan
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos
- avīžu pēcapstrāde iespieddarbu apstrādes procesi (locīšana, skavošana, apgriešana), kuri tiek veikti galvenokārt vienā laidienā ar avīžu druku
- lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam
- īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- caurspīdīga krāsa iespiedkrāsa, kura pēc uzklāšanas uz apdrukājamās virsmas maina tās toni, bet kurai atšķirībā no klājošas krāsas piemīt spēja laist cauri gaismas starus
- fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
- metāliskā iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kuru izmanto, lai uz novilkuma radītu zelta, sudraba, bronzas vai citu metālisku efektu
- interferentas iespiedkrāsas iespiedkrāsas ar speciāliem pigmentiem, kas maina krāstoni uz novilkuma atkarībā no gaismas staru krišanas leņķa; lai radītu interferences efektu, pigmenta vietā iespiedkrāsā var tikt ievadīti arī šķidri kristāliskie polimēri
- iespiedkrāsas caurspīdīgums iespiedkrāsas spēja laist cauri gaismas starus, neizmainot tos
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- divkrāsu iespiedmašīna iespiedmašīna ar divām krāsu sekcijām, kas ļauj drukāt ar divām krāsām vienā laidienā; šāda iespiedmašīna ar perfektoru ļauj vienā laidienā nodrukāt divas krāsas uz vienas loksnes puses (2 + 0) vai pa vienai krāsai uz katras loksnes puses (1 + 1)
- pretspiediena cilindrs iespiedmašīnas cilindrs, kas uztver gumijas cilindra radīto spiedienu; drukas laikā papīrs atrodas starp gumijas cilindru un pretspiediena cilindru
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu
- gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.)
- nekopējams raksts iespiesti aizsarglīdzekļi, kas iestrādāti fona apdrukā, lai aizsargātu dokumentu pret pavairošanu
- abpusēja druka iespiešana vienā laidienā uz abām apdrukājamā materiāla pusēm, ko veic iespiedmašīnās ar lokšņu apgriešanas iekārtu (perfektoru)
- piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
- aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
- dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
- ūbu ur iestarpinājums, ko izmanto, lai sauktu cūkas mājās no ganībām
- riņķu iestarpinājums, lai aprakstītu apļveida, rotējošu, tīšanas kustību
- sklidu iestarpinājums, lai aprakstītu slīdēšanu
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
- daiet Iestāties (par laikposmu)
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā)
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
- noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet
- noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus
- iet ar padusi iet ar dāvanām (lai piekukuļotu)
- burāt brīvi iet ar izlaistu šotivēlamā virzienā (kursā)
- laipot Iet pa laipu
- blasku blaskām iet iet sliktos laika apstākļos ("iet nelabā laikā")
- naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties
- vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
- linot Iet, staigāt; klaiņot
- joškāt Iet; klaiņot
- aizvars Ietaise aizsprostā vai ūdens kanālā, kuru atverot, izlaiž ūdens plūsmu
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
- gaismas zīmulis ievadierīce, kas izmanto gaismjutīgu irbuli, lai zīmētu attēlus displeja ekrānā vai uz grafikas planšetes
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi
- intromisija Ievadīšana, ielaišana
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu)
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.)
- baitmultipleksais kanāls ievadizvades kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu vairāku, lēnu ievadizvades ierīču darbību
- atmiņas tiešpiekļuve ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu)
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī
- iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu
- ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur)
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā)
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
- pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko
- apriebt Iezīmēt kādu vietu, lai to atpazītu
- sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem)
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks
- dzīslu ieži ieži, kas aizpilda plaisas zemes garozā
- priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi)
- disjunktīvs Iežu plaisa
- pazemes ūdeņi iežu porās, plaisās un citos tukšumos esošais ūdens šķidrā, gāzveida vai cietā stāvoklī
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums
- aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties
- ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt; pakurnēt
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam)
- bambuļot Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst
- pempelēt Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst
- rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis")
- skābs Īgns, nelaipns; arī neapmierināts
- skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts
- bogns Īgns, saīdzis, sapīcis, nelaipns
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros
- pārdebešiem Ik pēc laiciņa (par lietu)
- brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību
- bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
- angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā)
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
- satrīties Ilgākā laika periodā savstarpēji pieskaņoties un izveidot ciešas attiecības
- ilgtermiņš Ilgākā laika posmā
- bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
- gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms
- diena Ilgāks laika posms
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
- izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
- koskāt ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets
- klejot ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku)
- mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
- satillināt ilgāku laiku aijāt, šūpot
- sakavēt ilgāku laiku aizkavēt
- apsargāt ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt
- saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties
- temelēties ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties
- nokulties ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu)
- izmīcīties ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu)
- skalot ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
- izapūtināties ilgāku laiku atpūsties
- sagulēt ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis)
- izkarst ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- izabūties ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur
- pierūgt ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku)
- sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
- nogulēties ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram
- sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
- izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
- izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
- nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
- nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
- sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
- saauklēties ilgāku laiku auklēt
- izbadināt ilgāku laiku badināt
- atbalināt ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks
- nospiest ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu
- piesabārties ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu
- aizciest ilgāku laiku bez kaut kā iztikt
- sakrupināt ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas
- kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
- klaknēt ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur)
- nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
- kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
- aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- saburbuļot ilgāku laiku burbuļot, mutuļot
- iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
- sakleknēt ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties
- nēsāt ilgāku laiku būt inficētam (ar ko)
- atbūt ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī
- izlepnoties ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību
- izgāmēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam
- izgalēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties
- atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
- nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
- klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
- atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
- karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- nokarcinēt ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku)
- izsēdēties ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā)
- izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
- izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
- atdzīvāt ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī
- izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
- izpunktierēties ilgāku laiku censties izdomāt
- spredzināt ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki
- izciemoties ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties
- izmirties ilgāku laiku ciest badu
- sabadoties ilgāku laiku ciest badu
- nocelāt ilgāku laiku cilāt
- izcirsties ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu)
- nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
- moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
- knosīties ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski
- pīties ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to)
- knotēties ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski
- knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
- knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
- sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
- knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- izķibelēties ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu
- klapatāties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- klapatoties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- nosaklapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām
- klapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām
- izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot
- izdienēties ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā)
- izadienēties ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos)
- izdienēties ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
- klejot ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem)
- izdraudzēties ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties
- atvalkāt ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti)
- sadungāt ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- sadungot ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- nosapužavāties ilgāku laiku dusmojoties, rāties, purpināt
- nokrēst ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu)
- aizadzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
- aizdzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
- izdzēsties ilgāku laiku dzēst
- sadzēst ilgāku laiku dzēst
- pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
- piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- sadzīrēt ilgāku laiku dzīrot
- izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
- nodzīvāties ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā)
- saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
- elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
- nokluknēt ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās
- izganīties ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem)
- izagavēties ilgāku laiku gavēt
- izgavēties ilgāku laiku gavēt
- sagavēt ilgāku laiku gavēt
- izglabāties ilgāku laiku glabāt (ko)
- nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
- lolot ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību)
- izglabāt ilgāku laiku glabāt; uzglabāt
- saglāstīt ilgāku laiku glāstot izlutināt
- saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
- grabināties ilgāku laiku grabināt
- izgrozīt ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus)
- izgulēties ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī
- sagulēties ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- pārgulēt ilgāku laiku gulēt, slimot
- nogulēt ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
- iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
- klīst ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem)
- izgodāties ilgāku laiku izgodāt (kādu kā)
- aizbadēties ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu
- izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
- nodzīvoties ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt
- nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
- izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1)
- izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
- iesēdēt ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot)
- nogavēties ilgāku laiku iztikt bez ēšanas
- aizgarēties ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest
- izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
- sajāt ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko)
- atsadzīvaties ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku
- izkarsēties ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti
- nosakasīties ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu)
- saklejot ilgāku laiku klaiņot
- pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- klaušināties ilgāku laiku klaušināt
- atklibāt ilgāku laiku klibot
- sakluknēt ilgāku laiku kluknēt
- saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
- knābāties ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1)
- knibināties ilgāku laiku knibināt
- kribināties ilgāku laiku knibināt, knibināties
- zelēt ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko)
- kravāties ilgāku laiku kravāt
- krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- sakrekt ilgāku laiku ķērkt
- sagavilēt ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot
- saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
- nočunčāties ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- aizkalināt ilgāku laiku likt badoties
- sabadināt ilgāku laiku likt badoties
- sabadot ilgāku laiku likt ciest badu
- iztrankāt ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu)
- salūgties ilgāku laiku lūgties
- gailināties ilgāku laiku ļaut kvēlot
- nogribēties ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- nomākt ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- samaldīties ilgāku laiku maldīties apkārt
- atvadāt ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt
- nomegžties ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt
- izmīlēties ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt
- saminēt ilgāku laiku minēt
- smirksnēt ilgāku laiku mirkt
- izapūtināties ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta
- izvārgt ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties
- badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
- izmurdēties ilgāku laiku negulēt
- izmurdzēties ilgāku laiku negulēt
- kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
- pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
- dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
- nomākt ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
- atstāt ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu)
- pamest ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko)
- pavadīt ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu
- sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
- saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
- satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
- saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
- sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
- sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
- sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
- savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
- savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
- sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
- sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
- sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
- savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
- izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
- satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
- satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
- savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
- sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
- savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
- saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
- satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
- sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
- sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
- sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
- atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
- sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
- saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
- saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
- salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
- saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
- samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
- sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
- sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
- salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
- samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
- samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
- satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
- saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
- saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
- nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
- sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
- samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
- sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
- saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
- sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
- satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
- izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
- sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
- sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
- sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
- sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
- saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
- sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
- saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
- sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
- izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
- saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
- sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
- sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
- salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
- samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
- satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
- satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
- samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
- satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
- sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
- saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
- saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
- saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
- salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
- savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
- nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
- ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
- satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
- satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
- savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
- savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
- sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
- sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
- sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
- satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
- samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
- sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
- saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
- izstīvēties ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties
- aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
- izārdīties ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties
- izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
- sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
- nosastāvēties ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu)
- nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
- atkalksnīt ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā
- sadienēties ilgāku laiku nokalpot
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
- izmocīties ilgāku laiku paciest lielas grūtības
- iesakņoties ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās
- nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- sēdēt ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām)
- spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2)
- spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1)
- mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
- mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli)
- samērēt ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas
- sapleknēt ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā
- izpelēties ilgāku laiku pelēt
- saperēt ilgāku laiku perēt
- izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
- izgavēties ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties
- nomīstīties ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt
- nopikāties ilgāku laiku pikoties
- izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
- nodurnavāt ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku)
- izplosīties ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju)
- notriekties ilgāku laiku pļāpājot pagurt
- nogrezēt ilgāku laiku pļāpāt
- atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
- atpūdēt ilgāku laiku pūdēt
- izpūties ilgāku laiku pūt
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- izrēkties ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
- atblūgžināt ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni
- saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
- izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
- izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
- nosabļauties ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt
- staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
- noriekstot ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot
- klankšēt ilgāku laiku riet
- klankšķēt ilgāku laiku riet
- lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
- kulties ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda)
- atrūgt ilgāku laiku rūgt
- pielorkšēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- pieļorkstēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- ieglabāt ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to)
- izglabāt ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt
- atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
- atstāvēt ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem)
- pendelēties ilgāku laiku saiņot (ko)
- pusbadā ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu
- atsāpēt ilgāku laiku sāpēt
- nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
- izsēdēt ilgāku laiku sēdēt
- izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
- saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
- iznēsāt ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot
- nosēdēt ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
- nosasēdēties ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā)
- sasēdēt ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko)
- atsaistīt ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās
- izvicot ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu)
- aizbļaut ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss)
- drēkšties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
- šķērsties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
- vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- sadiebt ilgāku laiku skraidīt, skriet
- ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
- nosirgot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- sadirgavot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- pārsmidzināt ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt
- atsamīties ilgāku laiku spēkoties, lauzties
- nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
- klīst ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1)
- saklaiņāt ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa
- klaiņot ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu
- sašļaustīties ilgāku laiku staipīties
- dastāvēt ilgāku laiku stāvēt pie kā
- nosadrēkšties ilgāku laiku stipri raudāt
- izkaukāties ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju)
- izkalpot ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā)
- sadūlēt ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas
- izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī
- sasluksnīt ilgāku laiku sūkāt
- sasvaidīt ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp)
- sasvētīt ilgāku laiku svinēt
- sašņākt ilgāku laiku šņākt, krākt
- savadāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- savazāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
- satiesāt ilgāku laiku tiesāt
- satirgoties ilgāku laiku tirgoties
- saklenderēt ilgāku laiku tīt (dzijas)
- atblākšķināties ilgāku laiku trokšņot
- nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
- satupēt ilgāku laiku tupēt
- noklenčēt ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem)
- iztupēt ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu
- saslāpēt ilgāku laiku turēt izslāpumā
- karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
- karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
- saubagot ilgāku laiku ubagot, diedelēt
- cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
- izakrucēties ilgāku laiku uzdzīvot
- saplītēt ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt
- sakavāt ilgāku laiku uzglabāt
- piemudināt ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt
- noaukstēties ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt
- sasērst ilgāku laiku uzturēties ciemos
- uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās
- atsačudīties ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi
- nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
- noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
- pievaimanāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- pievaimaņāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- atnasāt ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- atsanasāties ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
- trivīt ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu)
- izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- novelēt ilgāku laiku velēt
- velēties ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus
- sakleknēt ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot
- iztīkoties ilgāku laiku veltīgi tīkot
- nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
- izviesoties ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties
- sazvejot ilgāku laiku zvejot
- atkaltēt ilgāku laiku žāvēt
- piežēlāt ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu
- atkalst ilgāku laiku žūt (par sienu, labību)
- izelsoties ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
- uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
- uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
- izkratīt ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt
- nosirdīties ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties
- saairēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to)
- nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
- saart ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
- saaudzēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim)
- saauklēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim)
- sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
- sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
- nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
- sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
- nociemoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties
- sacirst ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim)
- sačūlot ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
- nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
- sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
- noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
- noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
- noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
- noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
- nobadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties
- noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
- nobārties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties
- nobauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2)
- nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
- noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties
- noblēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
- nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
- noceļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot
- nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
- nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
- nodzerties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
- noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
- noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
- nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
- nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
- nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
- nogremsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogremzties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
- noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
- nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
- nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
- noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
- noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
- nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
- nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
- nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
- nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
- nokviekties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt
- noķepuroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties
- nolaiskoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
- nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu)
- nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
- nomauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot
- nomauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut
- nomīņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties
- nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- noniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties
- noņirgāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties
- nopikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties
- noplunčāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties
- norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
- norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
- noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
- noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
- noripināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt
- norosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties
- norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
- norušināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
- noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
- noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
- noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
- noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
- noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
- nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
- nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
- nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
- nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
- nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
- nostenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
- nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
- nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
- nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
- nošūpoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties
- notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
- notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
- novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
- novaimanāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt
- novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
- novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
- novandīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties
- novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
- notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
- nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
- saducināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim)
- sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīrot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīvot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1)
- saecēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim)
- saganīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim)
- sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
- noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim)
- sagulšņāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim)
- saiet ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim)
- sairt ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2)
- norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
- sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
- sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
- nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
- sakarāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim)
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
- sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
- saklepot ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim)
- sakliegt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim)
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
- nolidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties
- nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
- salīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim)
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties
- nobažīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
- nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
- nociesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties
- nodusmoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties
- noerroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties
- nogaidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt
- nogarlaikot ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot
- nogarlaikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
- nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt
- nopūlēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties
- noraizēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties
- nosēroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties
- nosūkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties
- nosūroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties
- notīksmināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties
- notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
- notūļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- notūļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- nozūdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties
- nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
- samist ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1)
- samitināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim)
- samitināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim)
- samocīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim)
- samocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim)
- samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt
- nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā)
- sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
- saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
- saravēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim)
- sarunāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim)
- sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
- nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- sastaigāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim)
- sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
- savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
- savaimanāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim)
- savalkāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim)
- savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
- savārgt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
- sazāģēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim)
- nopukoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties
- izdimdināties ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu)
- sanākties ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt
- saklencēt ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet
- nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- izcērtāties ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut
- atadīt ilgāku laiku, daudz adīt
- izadīties ilgāku laiku, daudz adīt
- izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
- izairēties ilgāku laiku, daudz airēt
- izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- izaākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties
- izākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties (1)
- atsadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izālēties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izlonēties ilgāku laiku, daudz algot
- izamizēties ilgāku laiku, daudz amizēties
- izpūšļoties ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu
- izstibīties ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt
- atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
- noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
- izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izdokterēties ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties
- izarties ilgāku laiku, daudz art
- izraugāties ilgāku laiku, daudz atraugāties
- izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
- izauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt
- noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
- izauroties ilgāku laiku, daudz aurot
- izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
- ataust ilgāku laiku, daudz aust
- izausties ilgāku laiku, daudz aust
- izaušāties ilgāku laiku, daudz aušoties
- izaušoties ilgāku laiku, daudz aušoties
- izāzēties ilgāku laiku, daudz āzēties
- atsabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
- izabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- saballēt ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt
- saballēties ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust
- izballēties ilgāku laiku, daudz ballēties
- atbarāt ilgāku laiku, daudz barot
- izbaroties ilgāku laiku, daudz baroties
- atsabārties ilgāku laiku, daudz bārties
- izbauroties ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties
- pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
- izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
- izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
- izberzēties ilgāku laiku, daudz berzēties
- izberzties ilgāku laiku, daudz berzt
- izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- izbizoties ilgāku laiku, daudz bizot
- atsablandīties ilgāku laiku, daudz blandīties
- izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
- izblēties ilgāku laiku, daudz blēt
- izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
- atsabļaustīties ilgāku laiku, daudz bļaustīties
- atvēplāt ilgāku laiku, daudz bļaustīties
- izbļitkoties ilgāku laiku, daudz bļitkot
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to)
- atbradāt ilgāku laiku, daudz bradāt
- izbradāties ilgāku laiku, daudz bradāt
- izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas)
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
- izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
- izbraukāties ilgāku laiku, daudz braukāt
- izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
- izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
- izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
- izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
- izbristies ilgāku laiku, daudz brist
- izblorkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- izblurkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- izburties ilgāku laiku, daudz burt
- nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
- izceļoties ilgāku laiku, daudz ceļot
- atciest ilgāku laiku, daudz ciest
- izciesties ilgāku laiku, daudz ciest
- izcīkstēties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
- izcīkstīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
- izamīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties
- izcilāties ilgāku laiku, daudz cilāt
- nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- izcilāt ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt
- izgodāt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodēt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodīt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- atdaudzināt ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt
- izcilpoties ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi)
- izcīnīties ilgāku laiku, daudz cīnīties
- izcirsties ilgāku laiku, daudz cirst
- izčabināties ilgāku laiku, daudz čabināt
- atčakstināt ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem)
- izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
- izčiepstēties ilgāku laiku, daudz čiepstēt
- izčivināties ilgāku laiku, daudz čivināt
- izčubināties ilgāku laiku, daudz čubināties
- izčukstēties ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties
- izdancināt ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt
- izdarboties ilgāku laiku, daudz darboties
- izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
- atspārdīt ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu)
- izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
- izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
- izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
- izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
- izplītēties ilgāku laiku, daudz dauzīt
- izķaulēties ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru)
- izdebatēties ilgāku laiku, daudz debatēt
- atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
- izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
- izdelverēties ilgāku laiku, daudz delverēties
- izdēstīties ilgāku laiku, daudz dēstīt
- atdēt ilgāku laiku, daudz dēt
- izadēties ilgāku laiku, daudz dēt
- nodēties ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt
- izdēvēties ilgāku laiku, daudz dēvēt
- izdīdīties ilgāku laiku, daudz dīdīties
- izdiedelēties ilgāku laiku, daudz diedelēt
- izčigānēties ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties
- izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (1)
- izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (2)
- izdīkties ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem)
- izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu)
- izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu)
- izdirnēties ilgāku laiku, daudz dirnēt
- izdiskutēties ilgāku laiku, daudz diskutēt
- izdīžāties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
- izdižoties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
- atdomāt ilgāku laiku, daudz domāt
- izdomāties ilgāku laiku, daudz domāt
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties
- atsašatāties ilgāku laiku, daudz draiskuļot
- atsadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- atsajaukties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izdraiskuļoties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izplosīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
- izadelīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties
- izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
- atdraudzēt ilgāku laiku, daudz draudzēties
- atsadrāzties ilgāku laiku, daudz drāzt
- izdrāstīties ilgāku laiku, daudz drāztīt
- atducināt ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu)
- izducināties ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu)
- izdudināties ilgāku laiku, daudz dudināt
- izdumpoties ilgāku laiku, daudz dumpoties
- izdungoties ilgāku laiku, daudz dungot
- izdunkāties ilgāku laiku, daudz dunkāt
- izdunkoties ilgāku laiku, daudz dunkāt
- izdurstīties ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus)
- izdusmoties ilgāku laiku, daudz dusmoties
- izpuktēties ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties
- nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- izadzanāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
- izdzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
- nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
- dadzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- nodzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos)
- izpļēgurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus)
- izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
- nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- iznennāties ilgāku laiku, daudz dzert
- izninnāties ilgāku laiku, daudz dzert
- izpļēgurēties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot
- izsviķoties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas
- iztempties ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku)
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem)
- nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
- izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
- izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
- izdzērdināties ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt
- atuļavāt ilgāku laiku, daudz dzīrot
- izdzīroties ilgāku laiku, daudz dzīrot
- izdzīties ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu)
- izdzenāt ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu
- izecēties ilgāku laiku, daudz ecēt
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
- izēdināties ilgāku laiku, daudz ēdināt
- izelsties ilgāku laiku, daudz elst
- izērmoties ilgāku laiku, daudz ērmoties
- izerroties ilgāku laiku, daudz erroties
- izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
- izēsties ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas
- izēvelēties ilgāku laiku, daudz ēvelēt
- izfantazēties ilgāku laiku, daudz fantazēt
- izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēt
- izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēties
- izfilozofēties ilgāku laiku, daudz filozofēt
- izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēt
- izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēties
- atgaidīt ilgāku laiku, daudz gaidīt
- piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
- izgainīties ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties
- izgaiņāties ilgāku laiku, daudz gaiņāt
- izganīties ilgāku laiku, daudz ganīt
- atgaudāt ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni)
- izgaudoties ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
- izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
- atgavēt ilgāku laiku, daudz gavēt
- atsagavēties ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai
- izglaimoties ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam)
- izglāsīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
- izglāstīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
- izglāstīt ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt
- izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīt
- izglaudīt ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt
- izaglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties
- izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1)
- izglausties ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1)
- izglaust ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1)
- izglausties ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
- gludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
- izgludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
- izpletēties ilgāku laiku, daudz gludināt
- atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
- pletēties ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus
- izglūnēties ilgāku laiku, daudz glūnēt
- izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
- izgozēties ilgāku laiku, daudz gozēties
- izgrābāt ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1)
- izgrābāties ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties
- izgrabināt ilgāku laiku, daudz grabināt
- izgrabināties ilgāku laiku, daudz grabināties
- nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
- izgrābstīt ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1)
- izgrābstīties ilgāku laiku, daudz grābstīties
- atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
- izgrābties ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu)
- izkasīties ilgāku laiku, daudz grābt (sienu)
- izgrandēties ilgāku laiku, daudz grandēt
- izgrandīties ilgāku laiku, daudz grandīt
- izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
- izgrauzties ilgāku laiku, daudz grauzt
- izgražoties ilgāku laiku, daudz gražoties
- izgrēkoties ilgāku laiku, daudz grēkot
- izgremoties ilgāku laiku, daudz gremot
- izgremsties ilgāku laiku, daudz gremzties
- izgremzties ilgāku laiku, daudz gremzties
- izgriezties ilgāku laiku, daudz griezt
- izņurīties ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izruinīt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izruņķēt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izgriezt ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu)
- izgriezties ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā)
- izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
- izagrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
- izgrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
- izgrūstīties ilgāku laiku, daudz grūstīties
- izgudroties ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties
- atgulstavāt ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- atsavārtīties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- izgulšņāties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- izgumzīt ilgāku laiku, daudz gumzīt
- izīdēties ilgāku laiku, daudz īdēt
- izaieties ilgāku laiku, daudz iet
- izieties ilgāku laiku, daudz iet
- atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- iztecēties ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus
- izrūkties ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt
- izkvankšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
- izkvekšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
- izgriezties ilgāku laiku, daudz izgriezt (2)
- nostrādāt ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku)
- attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
- izkladzināties ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas)
- nojādelēt ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- atjādalēt ilgāku laiku, daudz jādelēt
- izjādelēties ilgāku laiku, daudz jādelēt
- izjādināt ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu)
- nojādināt ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- nojāt ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- izjāties ilgāku laiku, daudz jāt
- izjautāties ilgāku laiku, daudz jautāt
- iztriekties ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties
- izjokoties ilgāku laiku, daudz jokoties
- izjūsmoties ilgāku laiku, daudz jūsmot
- izkaitināt ilgāku laiku, daudz kaitināt
- atkalpāt ilgāku laiku, daudz kalpot
- izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
- izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
- izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
- atkapāt ilgāku laiku, daudz kapāt
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (1)
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (4)
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (6)
- atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
- izkāpelēties ilgāku laiku, daudz kāpelēt
- izkapelēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
- izkaplēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
- izkāpties ilgāku laiku, daudz kāpt
- izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu)
- izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
- izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
- atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
- izkārsties ilgāku laiku, daudz kārst
- atklapatēt ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- atsakasīties ilgāku laiku, daudz kasīties
- nokašāties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
- nokasīties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
- izakasties ilgāku laiku, daudz kašņāties
- izkašņāties ilgāku laiku, daudz kašņāties
- piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
- atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
- izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
- izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
- izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
- izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
- izklačoties ilgāku laiku, daudz klačoties
- atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
- izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
- atklaigāt ilgāku laiku, daudz klaigāt
- atsagalasēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- atsaklaigalēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- izklaigāties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- izklaiņāties ilgāku laiku, daudz klaiņot
- izklaiņoties ilgāku laiku, daudz klaiņot
- atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
- izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
- atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
- izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
- izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
- saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
- atkāsēt ilgāku laiku, daudz klepot
- izklepoties ilgāku laiku, daudz klepot
- noklepoties ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt
- izkliegties ilgāku laiku, daudz kliegt
- izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
- atkliegt ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs
- atklukstēt ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu)
- izknābāties ilgāku laiku, daudz knābāties
- izknaibīt ilgāku laiku, daudz knaibīt
- izknaibīties ilgāku laiku, daudz knaibīties
- izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
- izknibināties ilgāku laiku, daudz knibināties
- izkopties ilgāku laiku, daudz kopt
- izkosties ilgāku laiku, daudz kost
- atkrākt ilgāku laiku, daudz krākt
- izkrākties ilgāku laiku, daudz krākt
- atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
- izkraukāties ilgāku laiku, daudz kraukāt
- atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
- izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
- izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
- izkravāties ilgāku laiku, daudz kravāties
- nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
- izkrēpoties ilgāku laiku, daudz krēpot
- atkūkāt ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
- izkūkoties ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
- izkūleņoties ilgāku laiku, daudz kūleņot
- izkulstīties ilgāku laiku, daudz kulstīt
- atkulstīt ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus)
- atkult ilgāku laiku, daudz kult
- izkulties ilgāku laiku, daudz kult (labību)
- atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
- izkunkstēties ilgāku laiku, daudz kunkstēt
- atžarīt ilgāku laiku, daudz kurināt
- izkorkšēties ilgāku laiku, daudz kurkstēt
- izkurnēties ilgāku laiku, daudz kurnēt
- izkustēties ilgāku laiku, daudz kustēties
- izkviekties ilgāku laiku, daudz kviekt
- izķemmēties ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1)
- izķēmoties ilgāku laiku, daudz ķēmoties
- izķengāties ilgāku laiku, daudz ķengāties
- izķēpāties ilgāku laiku, daudz ķēpāties
- izstirināties ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
- izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīt
- izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīties
- izķerties ilgāku laiku, daudz ķert
- izķīkāties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- izķīķēties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- atķecinēt ilgāku laiku, daudz ķiķināt
- izlabināties ilgāku laiku, daudz labināt
- izlādēties ilgāku laiku, daudz lādēties
- atlaistīt ilgāku laiku, daudz laistīt
- izlaistīties ilgāku laiku, daudz laistīt
- izlamāties ilgāku laiku, daudz lamāties
- atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
- izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
- lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
- izlasīties ilgāku laiku, daudz lasīt
- atsaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas)
- izaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu)
- izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
- atlakstīt ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkāt ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkāties ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkties ilgāku laiku, daudz lēkt
- izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
- izlidināties ilgāku laiku, daudz lidināties
- izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- izliegties ilgāku laiku, daudz liegties
- noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- atkolīt ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt
- pļēgurēt ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- pļēguroties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- pletkoties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
- pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
- izlīksmoties ilgāku laiku, daudz līksmoties
- izlīņāt ilgāku laiku, daudz līņāt
- izlīņāties ilgāku laiku, daudz līņāt
- izlīties ilgāku laiku, daudz līt
- izlaupīties ilgāku laiku, daudz lobīt
- atgaldīt ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
- izlocīties ilgāku laiku, daudz locīties
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- izalocīties ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot
- izlodāties ilgāku laiku, daudz lodāt
- izložņāties ilgāku laiku, daudz ložņāt
- izkaulēties ilgāku laiku, daudz lūgties
- izlūgties ilgāku laiku, daudz lūgties
- izalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu)
- atsalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko)
- izluncināties ilgāku laiku, daudz luncināties
- attilināt ilgāku laiku, daudz lutināt
- izmakšķerēties ilgāku laiku, daudz makšķerēt
- izmākuļot ilgāku laiku, daudz mākuļot
- izmākuļoties ilgāku laiku, daudz mākuļot
- izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas)
- izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu)
- izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldīties
- izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
- atmalt ilgāku laiku, daudz malt
- izvilstīt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt
- izmuldināt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt
- izmasēties ilgāku laiku, daudz masēt
- atmaurāt ilgāku laiku, daudz maurot
- izmauroties ilgāku laiku, daudz maurot
- izmauties ilgāku laiku, daudz maut
- izmazgāties ilgāku laiku, daudz mazgāt
- izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
- izmāžoties ilgāku laiku, daudz māžoties
- izmedīties ilgāku laiku, daudz medīt
- izmēdīties ilgāku laiku, daudz mēdīties
- izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
- atmeklēt ilgāku laiku, daudz meklēt
- izameklēties ilgāku laiku, daudz meklēt
- izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
- nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
- izmērkšēties ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām)
- izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
- izmēļoties ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties
- izmesties ilgāku laiku, daudz mest
- izmētāties ilgāku laiku, daudz mētāties
- izmīdīties ilgāku laiku, daudz mīdīties
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- izmieloties ilgāku laiku, daudz mieloties
- izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
- izmīlināties ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu)
- izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
- izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
- nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
- nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to)
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- izmīņāties ilgāku laiku, daudz mīņāties
- izmīstīties ilgāku laiku, daudz mīstīt
- atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
- atsamočīties ilgāku laiku, daudz mocīties
- izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
- izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
- nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
- izmūķerēties ilgāku laiku, daudz mūķēt
- izmuļķoties ilgāku laiku, daudz muļķoties
- atmūrēt ilgāku laiku, daudz mūrēt
- izmurgoties ilgāku laiku, daudz murgot
- nonākties ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt
- iznašķēties ilgāku laiku, daudz našķēties
- izņurdēties ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt
- izčīgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli)
- izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
- iznerroties ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties
- atsanasāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
- iznēsāt ilgāku laiku, daudz nēsāt
- iznēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
- nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (1)
- nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (4)
- iznesties ilgāku laiku, daudz nest
- noslampāties ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt
- izniekoties ilgāku laiku, daudz niekoties
- izniknoties ilgāku laiku, daudz niknoties
- atvārgt ilgāku laiku, daudz nīkt
- iznīkuļot ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu)
- izniķoties ilgāku laiku, daudz niķoties
- notramdīt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- notrenkāt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- atsajemties ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko
- izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
- izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
- noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- izņirgāties ilgāku laiku, daudz ņirgāties
- izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
- izogoties ilgāku laiku, daudz ogot
- izostīties ilgāku laiku, daudz ostīt
- izpaijāties ilgāku laiku, daudz paijāt
- izpaijāt ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt
- izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
- izpalaidņoties ilgāku laiku, daudz palaidņoties
- izpeldināties ilgāku laiku, daudz peldināt
- noperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
- nosaperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
- izklapēt ilgāku laiku, daudz pērt, sist
- izpirināt ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu
- izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā
- izpikāties ilgāku laiku, daudz pikoties
- izpikoties ilgāku laiku, daudz pikoties
- izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
- izplaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt 1
- plaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
- noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
- izplūkties ilgāku laiku, daudz plūkt
- izplunčāties ilgāku laiku, daudz plunčāties
- izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
- atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
- izpļāpāties ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1)
- sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izpļauties ilgāku laiku, daudz pļaut
- nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
- izpogoties ilgāku laiku, daudz pogot
- izačegelēties ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties
- izprātoties ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties
- izpriecāties ilgāku laiku, daudz priecāties
- izpukoties ilgāku laiku, daudz pukoties
- izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
- izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
- piesaklapatēties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- piesažņaugties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- izspūsties ilgāku laiku, daudz pūsties
- izspūtināt ilgāku laiku, daudz pūtināt
- izputināties ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu)
- atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
- piesarāties ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu
- izrakņāties ilgāku laiku, daudz rakņāt
- izčokāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
- izčukāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
- izarakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
- izrakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
- izarakties ilgāku laiku, daudz rakt
- izrakties ilgāku laiku, daudz rakt
- atkast ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus)
- atrāpāt ilgāku laiku, daudz rāpot
- izrāpoties ilgāku laiku, daudz rāpot
- atsventēt ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt
- atbarabanēt ilgāku laiku, daudz rāties
- atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
- izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
- izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
- izrauties ilgāku laiku, daudz raut
- atrevēt ilgāku laiku, daudz ravēt
- izravēties ilgāku laiku, daudz ravēt
- ravēties ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus)
- izredzēties ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt
- izrēkties ilgāku laiku, daudz rēkt
- izrībināties ilgāku laiku, daudz rībināt
- atbrazdinēt ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem)
- izpucināties ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!"
- izcujināties ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!"
- izrieties ilgāku laiku, daudz riet
- atcjaūkāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
- atkaukāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
- izrikšoties ilgāku laiku, daudz rikšot
- izriņķoties ilgāku laiku, daudz riņķot
- izripāties ilgāku laiku, daudz ripināt
- izripināties ilgāku laiku, daudz ripināt
- izdzenāties ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu
- izripoties ilgāku laiku, daudz ripot
- izrīstīties ilgāku laiku, daudz rīstīties
- izrotaļāties ilgāku laiku, daudz rotaļāties
- atsakavēties ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu)
- izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
- izorkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
- izurkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
- izrūcināties ilgāku laiku, daudz rūkt
- izrūkties ilgāku laiku, daudz rūkt
- izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
- izrumelēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
- izrumulēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
- izarunāties ilgāku laiku, daudz runāt
- izatolkavāties ilgāku laiku, daudz runāt
- izzelēt ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu)
- izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
- atbļuznīt ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt
- attolkavāt ilgāku laiku, daudz runāties
- izarušināties ilgāku laiku, daudz rušināt
- izrušināties ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties
- izsāpēties ilgāku laiku, daudz sāpēt
- izsapņoties ilgāku laiku, daudz sapņot
- atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
- izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
- izsēņoties ilgāku laiku, daudz sēņot
- izsēroties ilgāku laiku, daudz sērot
- izsēties ilgāku laiku, daudz sēt
- izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
- izsieties ilgāku laiku, daudz siet
- atsaistīt ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā
- izsildīties ilgāku laiku, daudz sildīties
- izasirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
- izsirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
- izsiroties ilgāku laiku, daudz sirot
- izsisties ilgāku laiku, daudz sist
- izskaisties ilgāku laiku, daudz skaisties
- izaskaitīties ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas)
- izskaldīties ilgāku laiku, daudz skaldīt
- izskaloties ilgāku laiku, daudz skalot
- izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
- izskandināties ilgāku laiku, daudz skandināt
- noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
- atsavērties ilgāku laiku, daudz skatīties
- izaskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt
- izavērties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
- izskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
- izskolināties ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties
- izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
- izskrabināties ilgāku laiku, daudz skrabināt
- atskraidalēt ilgāku laiku, daudz skraidīt
- atskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidīt
- izskraidīties ilgāku laiku, daudz skraidīt
- noplosīties ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt
- sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
- pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
- izskrāpēties ilgāku laiku, daudz skrāpēt
- izskribināties ilgāku laiku, daudz skribināt
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
- izskrieties ilgāku laiku, daudz skriet
- izskrubināties ilgāku laiku, daudz skrubināt
- atskumt ilgāku laiku, daudz skumt
- izabučāties ilgāku laiku, daudz skūpstīties
- izslaucīties ilgāku laiku, daudz slaucīt
- noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
- izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
- izslēpoties ilgāku laiku, daudz slēpot
- izslidināties ilgāku laiku, daudz slidināties
- izslidoties ilgāku laiku, daudz slidot
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- atvaidēt ilgāku laiku, daudz slimot
- izslimoties ilgāku laiku, daudz slimot
- izslinkoties ilgāku laiku, daudz slinkot
- izpūties ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt
- attust ilgāku laiku, daudz smagi elpot
- izsmaidīties ilgāku laiku, daudz smaidīt
- nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- izsmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt
- sasmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- izsmelgties ilgāku laiku, daudz smelgt
- izsmelties ilgāku laiku, daudz smelt
- atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
- atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
- atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
- izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
- atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
- izsmilkstēties ilgāku laiku, daudz smilkstēt
- izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
- izsnausties ilgāku laiku, daudz snaust
- izsoļoties ilgāku laiku, daudz soļot
- izspaidīties ilgāku laiku, daudz spaidīties
- izaspardīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
- izspārdīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
- izacīnīties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- izspēkoties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
- nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
- atspēlēt ilgāku laiku, daudz spēlēt
- izspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēt
- atkartavāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis)
- atskripkāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli)
- atbarabanēt ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas
- izaspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēties
- izspiegties ilgāku laiku, daudz spiegt
- izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
- izspļaudīties ilgāku laiku, daudz spļaudīties
- izspoguļoties ilgāku laiku, daudz spoguļoties
- izspriedelēties ilgāku laiku, daudz spriedelēt
- atstabulēt ilgāku laiku, daudz stabulēt
- stādīties ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas)
- nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- atstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigalēt
- izstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigāt
- izstaigāties ilgāku laiku, daudz staigāt
- izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
- atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
- stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
- izastatīties ilgāku laiku, daudz statīt (status)
- izstāvēties ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- atstāvēt ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās
- izstenēties ilgāku laiku, daudz stenēt
- izstomīties ilgāku laiku, daudz stomīties
- izstrādāties ilgāku laiku, daudz strādāt
- kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
- izšķipelēties ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
- nosadarīties ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt
- noplaņčkāties ilgāku laiku, daudz strēbt
- izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
- atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
- atsukāt ilgāku laiku, daudz sukāt (linus)
- izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus)
- izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāties
- izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt
- atsutināt ilgāku laiku, daudz sutināt
- izdzenāt ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra
- izsvaidīties ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1)
- izsvārstīt ilgāku laiku, daudz svārstīt
- izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
- nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
- izvantēties ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt
- izsviesties ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1)
- piesvilpēt ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas)
- izsvilpoties ilgāku laiku, daudz svilpot
- izsvilpties ilgāku laiku, daudz svilpt
- atsvētīt ilgāku laiku, daudz svinēt
- izsvētīties ilgāku laiku, daudz svinēt
- izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
- izšaubīties ilgāku laiku, daudz šaubīties
- izšaudīties ilgāku laiku, daudz šaudīt
- izšauties ilgāku laiku, daudz šaut
- izšķaudīties ilgāku laiku, daudz šķaudīt
- izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
- piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
- izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
- izbrāķēties ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties
- izšķīties ilgāku laiku, daudz šķīt
- nosašķīties ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt
- izšļakstināties ilgāku laiku, daudz šļakstināties
- izšļakstīties ilgāku laiku, daudz šļakstīties
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
- izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
- atšņuktāt ilgāku laiku, daudz šņukstēt
- izšūpoties ilgāku laiku, daudz šūpoties
- nosasviesties ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs
- iztekalāties ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt
- izšūties ilgāku laiku, daudz šūt
- iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
- iztaurēties ilgāku laiku, daudz taurēt
- iztaustīties ilgāku laiku, daudz taustīties
- notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- iztekalēties ilgāku laiku, daudz tekāt
- iztekāties ilgāku laiku, daudz tekāt
- iztenkoties ilgāku laiku, daudz tenkot
- iztērgāties ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties
- iztērzēties ilgāku laiku, daudz tērzēt
- iztesties ilgāku laiku, daudz tēst
- atsasodīties ilgāku laiku, daudz tiesāties
- iztiesāties ilgāku laiku, daudz tiesāties
- izaļubavāties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
- iztīksmināties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
- izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
- iztincināt ilgāku laiku, daudz tincināt
- iztirgoties ilgāku laiku, daudz tirgoties
- iztīņāties ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties
- iztracināt ilgāku laiku, daudz tracināt
- atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
- attrakāt ilgāku laiku, daudz trakot
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
- iztrallināties ilgāku laiku, daudz trallināt
- attramdīt ilgāku laiku, daudz tramdīt
- notramdīt ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- notrenkt ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- notrenkāt ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to)
- attrankāt ilgāku laiku, daudz trenkāt
- iztrenkāties ilgāku laiku, daudz trenkāt
- notriekt ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to)
- izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
- iztrokšņoties ilgāku laiku, daudz trokšņot
- attupēt ilgāku laiku, daudz tupēt
- iztupēties ilgāku laiku, daudz tupēt
- notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
- iztvarstīties ilgāku laiku, daudz tvarstīt
- izubagoties ilgāku laiku, daudz ubagot
- izūjināties ilgāku laiku, daudz ūjināt
- izūvināties ilgāku laiku, daudz ūvināt
- atsagriezties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
- izdīkties ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt
- izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
- izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
- izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
- izvadāties ilgāku laiku, daudz vadāt
- nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
- atvagāt ilgāku laiku, daudz vagot
- izvaibstīties ilgāku laiku, daudz vaibstīties
- atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
- izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
- izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
- izvaimanāties ilgāku laiku, daudz vaimanāt
- izvaijāt ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt
- izvāķēties ilgāku laiku, daudz vāķēt
- novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
- atvalkāt ilgāku laiku, daudz valkāt
- iznesāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- iznēsāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- izvalkāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- atvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
- izvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
- izvalstīties ilgāku laiku, daudz valstīties
- novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to)
- novāļot ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt
- izvāļāties ilgāku laiku, daudz vāļāties
- izvandīties ilgāku laiku, daudz vandīties
- izvārstīt ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis)
- izvārtīties ilgāku laiku, daudz vārtīties
- izvēcināt ilgāku laiku, daudz vēcināt
- izvēcināties ilgāku laiku, daudz vēcināties
- atvelēt ilgāku laiku, daudz velēt
- izvelēties ilgāku laiku, daudz velēt
- izvelties ilgāku laiku, daudz velt
- nosavemties ilgāku laiku, daudz vemt
- izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
- atsprēst ilgāku laiku, daudz vērpt
- izasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt
- izvērpties ilgāku laiku, daudz vērpt
- atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
- izvesties ilgāku laiku, daudz vest
- izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
- atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
- izvēžoties ilgāku laiku, daudz vēžot
- izvicināt ilgāku laiku, daudz vicināt
- izžvidzināties ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties
- izvidžināties ilgāku laiku, daudz vidžināt
- noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- izmuļināties ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti)
- izviļāties ilgāku laiku, daudz viļāties
- izvingroties ilgāku laiku, daudz vingrot
- izvizināties ilgāku laiku, daudz vizināties
- izzāģēties ilgāku laiku, daudz zāģēt
- nozelēt ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot
- izzemoties ilgāku laiku, daudz zemoties
- atzibsnīt ilgāku laiku, daudz zibsnīt
- atzīdīt ilgāku laiku, daudz zīdīt
- atziedēt ilgāku laiku, daudz ziedēt
- izziedēties ilgāku laiku, daudz ziedēt
- izzīlēties ilgāku laiku, daudz zīlēt
- izzīmēties ilgāku laiku, daudz zīmēt
- atzīst ilgāku laiku, daudz zīst
- nozīst ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to)
- izzoboties ilgāku laiku, daudz zoboties
- izzvalstīties ilgāku laiku, daudz zvalstīties
- izzvanīties ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu)
- izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
- izzvērēties ilgāku laiku, daudz zvērēt
- izzviegties ilgāku laiku, daudz zviegt
- izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
- izžegoties ilgāku laiku, daudz žagoties
- izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
- izpukstēties ilgāku laiku, daudz žēloties
- izžēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
- nožēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
- izzūdīties ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties
- izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
- izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
- piesažēlāties ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties
- izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
- atžvairāt ilgāku laiku, daudz žūpot
- atplenderēt ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot
- nosaēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam
- noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
- izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
- izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
- izsauļoties ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties
- izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
- izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
- iztrīšāt ilgāku laiku, daudzkārt braucīt
- saelpoties ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu)
- nopūlēt ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt
- izelpoties ilgāku laiku, intensīvi elpot
- izgrūsties ilgāku laiku, intensīvi grūst
- izvicoties ilgāku laiku, intensīvi ko darīt
- sapērties ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst
- urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1)
- urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2)
- sablēžot ilgāku laiku, krietni slinkot
- izbalināties ilgāku laiku, līdz apnikumam balināt
- izklanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties
- klanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot
- sapļāpāt ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt
- noblunkšķināt ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā
- izkaķēties ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt
- sašļaustīties ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt
- izbaiļoties ilgāku laiku, ļoti baiļoties
- izcerēties ilgāku laiku, ļoti cerēt
- izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
- izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
- noelsties ilgāku laiku, ļoti elst
- izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
- izgarlaikoties ilgāku laiku, ļoti garlaikoties
- izgribēties ilgāku laiku, ļoti gribēt
- izgrīļoties ilgāku laiku, ļoti grīļoties
- izjusties ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam)
- izkaitināties ilgāku laiku, ļoti kaitināties
- nokāroties ilgāku laiku, ļoti kārot
- izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
- izkašķēties ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties
- izkaunēties ilgāku laiku, ļoti kaunēties
- izkaunināt ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu)
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt
- iznervozēties ilgāku laiku, ļoti nervozēt
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
- izmocīties ilgāku laiku, ļoti nopūlēties
- izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
- izšausmināties ilgāku laiku, ļoti šausmināties
- izvārdzināt ilgāku laiku, ļoti vārdzināt
- izvārgties ilgāku laiku, ļoti vārgt
- izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
- urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
- sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
- sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
- sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
- saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
- saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
- sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
- sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
- sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
- satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
- saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
- sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
- satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
- sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
- sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
- sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
- sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
- saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
- saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
- sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
- sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
- sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
- sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
- sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
- sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
- satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
- sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
- sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
- sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
- sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
- sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
- sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
- sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
- sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
- satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
- sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
- sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
- sabraukt ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sajādināt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajādīt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajāt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saskrieties ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- valkāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus)
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- sastaigāties ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
- malties ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt
- ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus)
- noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
- nodzīt ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt
- nodzīties ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt
- izplančāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
- izplanckāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
- izvaldīties ilgāku laiku, pietiekami valdīt
- izpisties ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu
- izmazgāties ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties
- nocepināties ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu
- šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
- atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
- šķaidīties ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1)
- izpūsties ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju)
- izsalties ilgāku laiku, stipri salt
- izsaldēties ilgāku laiku, stipri salt; izsalties
- nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
- svatāties ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā
- sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu)
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu
- karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
- sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ
- ilgosnis Ilgi gaidīts laiks
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām
- salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus
- ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā
- longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs
- mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs
- ilglaicīgs Ilglaika
- LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory")
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā)
- ilgotne Ilgs (laika) posms
- gars Ilgs (par laikposmu)
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti
- pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- grods laiks ilgstošs sauss laiks
- vējavas ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš
- sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties
- sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
- izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu
- nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt
- aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas
- saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
- notrumpāt Ilgu laiku spēlēt (kārtis)
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei)
- liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
- lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji
- ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji
- lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
- maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji
- pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
- pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu
- kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis
- immobilaizers Imobilaizers - automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
- nāveskrekls Impregnēts mētelis (kas nelaiž cauri gaisu)
- zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums
- elektroimūndifūzija Imūndifuzijas un elektroforēzes apvienojums, ko izmanto, lai elektriskajā laukā paātrinātu antigēna vai antivielas migrāciju
- būsterefekts Imūnsistēmas atbildes reakcija uz atkārtotu vakcināciju pēc ilgāka laika (piemēram, pēc 10 gadiem) un imunitātes atjaunošanās
- imūndeviācija Imūntolerance, kas skar tikai humorālo vai celulāro imūnsistēmu, bet ne abas vienlaikus
- cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu
- prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras
- mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime")
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū
- tamasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir nelaimes un vienaldzības stāvoklis
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
- kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
- INK Indijas Nacionālais kongress
- nababs Indijas pavaldonis kolonizācijas laikmetā
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu
- sociālā iekļaušanās indivīda aktīva, paša iniciēta rīcība, lai iekļautos sabiedrībā
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- interseksualitāte Indivīda psihoseksuāla tieksme vienlaikus uz sava dzimuma un pretēja dzimuma partneri, biseksualitāte
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus
- orientēšana indivīdam nepieciešamās informācijas meklēšana, lai adekvāti darbotos
- mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus
- sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību
- personālais dators individuālai lietošanai paredzēts dators
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis
- triecienšautene Individuālais automātiskais strēlnieku uzbrukuma ierocis
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai
- i/u Individuālais uzņēmums (kopā ar nosaukumu)
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem
- anonimizēti dati individuālie statistiskie dati, kas ir pārveidoti, lai novērstu privātpersonu un valsts institūciju identifikāciju
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- individualizācija Individuālo un specifisko struktūru un funkciju rašanās embrionālās attīstības laikā
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu
- IP Industriālais parks
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- koinfekcija Infekcija ar dažādiem patogēniem mikroorganismiem vienlaikus
- vēžu mēris infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā
- datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem
- relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga
- autentifikācijas informācija informācija, kuru izmanto, lai noskaidrotu, vai lietotājs ir tā persona, par kuru viņš uzdodas
- kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
- EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
- mācīšanās informācijas iegūšana šādā veidā, lai kļūtu par kādu speciālistu
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
- sinhronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina informācijas piegādi saņēmējam noteiktos regulāros laika intervālos
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
- trafika analīze informācijas plūsmas novērošana, lai iegūtu ziņas par šās plūsmas intensitāti un virzienu
- pārvaldības informācijas sistēma informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu pārvaldības personālu ar jaunāko informāciju, kura izmantojama, pieņemot lēmumus par sistēmas vai organizācijas veiktspējas uzlabošanu
- programmatūras validēšana informācijas sistēmas pārbaude, kas apliecina, ka sistēma izveidota pareizi un ka tā atbilst sākotnējo prasību funkcionālai specifikācijai
- datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā
- drošības datu lapas informatīvas lapas, kas sniedz ķīmisko vielu lietotājiem vajadzīgo informāciju, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- šķilšanās skapji inkubācijas iekārtas, kur olas atrodas tikai cāļu šķilšanās laikā
- ieguļa Inkubācijas laiks (par slimību)
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu
- frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
- Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā
- konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai
- oftalmostats instruments acābola fiksācijai operācijas laikā
- encefalometrs instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju
- dermofluorometrs instruments kapilāru caurlaidības noteikšanai
- labiogrāfs instruments lūpu kustību reģistrēšanai runas laikā
- rezektoskops instruments prostatas transuretrālai rezekcijai
- foropters instruments redzes parametru mērīšanai, lai noteiktu nepieciešamo briļļu lēcu stiprumu
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
- asinlaidis instruments vēnas atvēršanai un asins nolaišanai
- apotetrs Instruments, ar kuru novieto atpakaļ izkritušu nabas saiti dzemdību laikā
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
- integrālais taimeris integrālā mikroshēma, kas paredzēta dažādu laika aiztures elementu izveidei
- klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
- viedais centrmezgls intelektuālais centrmezgls
- programmējams terminālis intelektuālais terminālis
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.)
- nodot Intensīvi šaut (kādu laiku)
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt; intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art; intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko)
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi)
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to); sistemātiski gūt informāciju (par ko)
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu
- ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību
- čura, čura interjekcija, ko izmanto lai aprakstītu ēdienu gatavošanu, vārīšanos, cepšanu
- čīru čūru interjekcija, ko izmanto lai aprakstītu skaņu, kas rodas lejot alu
- čira čura interjekcija, lai aprakstītu sprakšķošu troksni cepšanas laikā
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
- protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
- čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem
- lingotājs Interneta reāllaika serveris finanšu operāciju izpildei
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru
- harmoniskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem)
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš
- īpatkrāsas īpaši piemeklētas/sajauktas iespiedkrāsas visdažādākajos krāstoņos, ko izmanto, lai papildinātu vienkrāsu darbu vai gadījumos, kad nepieciešamo toni nav iespējams nodrukāt CMYK sistēmā
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem
- sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
- spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
- spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
- iespieduma gaismas necaurlaidība īpašība, kas nosaka to, kā drukas laikā mainās papīra gaismas necaurlaidība
- aizsardzības- īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to
- sadalāmība īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība)
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa
- semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu
- trompetmezgls Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama)
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
- diēta īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (uzturlīdzekļu samēram, to apstrādes veidam, ēdienreižu starplaikiem)
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
- alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā
- hrononīms Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto
- kārts šūpulis (kādam) ir piedzimis (kādā vietā, laikā)
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā"
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- čauksters Irdens, saplaisājis, drupans
- ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums
- preparatīvā iridektomija iridektomija, lai sagatavotu kataraktas operāciju
- optiskā iridektomija iridektomija, lai veidotu jaunu zīlīti
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt)
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1)
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1)
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1)
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1)
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt)
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
- Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt
- izķerstīt Īsā laikā izpirkt
- izķert Īsā laikā izpirkt
- ātrs īsā laikā pagatavojams (par ēdienu)
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties)
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
- ielaiku Īsā laikā; priekšlaiku
- lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes)
- atcirtiens Īsa, nelaipna atbilde
- žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
- ātrināt Īsināt (laiku)
- novietne īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības
- aizturēšana īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu
- neiroleptanalgēzija īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus
- atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
- koplietošanas auto sistēma īslaicīga automašīnu noma, kas paredz nomāšanu, izmantojot mobilo lietotni (bez tiešas saziņas ar automašīnas īpašnieku), un kas ļauj automašīnu pēc lietošanas novietot citā teritorijā, kas lietotnē atzīmēta kā atļauta
- buferizēšana īslaicīga datu uzglabāšana
- sviliens īslaicīga degšana, apdegums
- apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
- iegaudiens īslaicīga gaudojoša skaņa
- ugunstrieciens īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā
- pseidoklonuss īslaicīga kloniska spazma
- klips īslaicīga knakšķa atdarinājums
- notrīsa īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
- pavira īslaicīga un nejauša atvēršana
- rings īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam)
- gastroļi īslaicīga uzturēšanās (kur)
- blējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt
- čakstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2)
- čiepstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt
- dārdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4)
- dīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3)
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5)
- duniens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4)
- gaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2)
- iekauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3)
- klukstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3)
- kūkojiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1)
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2)
- kurciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt
- kvieciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt
- māviens īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut
- ņaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1)
- ņurdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1)
- parkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1)
- pēkšiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt
- pēkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt
- pīkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rībiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4)
- rējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet
- rukšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4)
- skandiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2
- smilksts īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2)
- sparkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4)
- stenējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2)
- šķindiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt
- trikšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1)
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2)
- džinkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt
- impulsstarojums īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums
- distribūtisms īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot
- trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators
- mītne Īslaicīgas apmešanās vieta
- terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela
- salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot
- bankšķēt Īslaicīgi dūkt
- kabotāžas pārvadājumi īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu)
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu
- paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē
- dējības intervāls īslaicīgi pārtraukumi starp dējības cikliem
- impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt
- nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
- nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām
- noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
- noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist
- īsmirkļa Īslaicīgs
- mirkļa Īslaicīgs
- absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums
- vorticisms īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā
- sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai
- pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums
- zlaukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- zliukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- impresija īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta
- refrakcija īslaicīgs kairināmības zudums
- starpkonts īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts
- kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- kūkums īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam)
- impulsspriegums īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums
- spaiks īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi
- blackout īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā
- svīdiens īslaicīgs sasvīdums
- svīdoņa īslaicīgs sasvīdums
- uzskatiens īslaicīgs skatiens
- uzskatījiens īslaicīgs skatiens
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
- korners īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu
- žvanksts īslaicīgs troksnis
- nobraikšķēt īslaicīgs troksnis, brīkšķis
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
- čīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5)
- dipiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2)
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3)
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3)
- gārdziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt
- grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
- grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
- iesēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties
- klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
- klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
- klikstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt
- klunkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt
- krakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt
- kraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt
- krikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt
- kripšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt
- parkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2)
- plakšiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt
- plakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt
- plikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt
- plīkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt
- plunkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt
- pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2)
- pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4)
- rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3)
- rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8)
- skrakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens
- skrapstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens
- skrapšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens
- skraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens
- skripstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt
- sprakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens
- sprakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens
- spraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens
- šļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt
- šļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt
- šmakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt
- šmaukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1)
- šmīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt
- šmiukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt
- šņakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1)
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2)
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3)
- šņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt
- švīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt
- švirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt
- tarkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1)
- tikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt
- tusnījiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2)
- žļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt
- žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1)
- žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2)
- žļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt
- žņerkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt
- žņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt
- žvadziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt
- žvakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
- žvarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
- žvīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
- ephemeraceae Īslaicīšu dzimta
- zobainā īslaicīte īslaicīšu suga ("Ephemerum serratum")
- ephemerum Īslaicītes
- STEL Īslaika ekspozīcijas robeža (angļu "short-term exposure limit")
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
- Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus)
- Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs
- Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
- strups Īss (par laikposmu)
- mazs Īss (par laiku, laikposmu)
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus
- īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- ķermeņa lidojuma fāze īss laika sprīdis lēcienā, kad dzīvniekam nav kontakta ar zemi un ķermenis brīvi lido
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu)
- mazs īss, neilgs (par laika posmu, kurā notiek noteikta norise, pastāv noteikts stāvoklis)
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā
- asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā
- Citrus aurantifolia īstais laims
- kā dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, saņemts, iegūts
- pārģist Īstajā laikā un vietā neiedomāties
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
- komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam
- nolaistīties īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties
- nolaizīties īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties
- paplaiksnīties īsu brīdi plaiksnīties
- noraustīt īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu)
- nodzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1)
- nodzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1)
- padzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1)
- padzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1)
- noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties
- noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt
- nobīkšķināt īsu laiku trokšņot
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās
- brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
- dučento Itāļu apzīmējums laikam 1200. g. līdz 1300. gadam
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne"
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
- risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā
- universs itin viss esošais - gan kā fizikāls kopums telpā un laikā, gan arī kā visu atsevišķo elementu kopa (visplašākā iespējamā klase)
- opričņiki Ivana Bargā laikā jaunierīkotā galma galminieku nosaukums
- Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā
- izģeķoties Izālēties; izpalaidņoties
- apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
- apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
- izaugstinājums Izaugsme; izcilnis ragu vietā tolai govij
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu)
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu)
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu)
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu)
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.)
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu)
- uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni)
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu)
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
- lohijas Izdalījumi no dzemdes dobuma pirmo divu nedēļu laikā pēc dzemdībām
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā
- izpienot Izdalīties augu šūnsulai
- sapienēt Izdalīties augu šūnsulai
- izsukt Izdancināt, ilgāku laiku griezt dejā
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.)
- apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
- izčūrāties izdarīt laicīgi; iztūļāties
- izplencēties Izdarīt palaidnības
- nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas
- iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam)
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība)
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- luga Izdevīgs laiks
- tematiskais izdošanas plāns izdevniecības dokuments, kurā uzskaitīti darbi, ko paredzēts izdot nākamā gada laikā
- periodisks izdevums izdevums, kas iznāk pēc noteikta laika posma; katru gadu iznāk noteikts numuru skaits, kuros saturs neatkārtojas, tie ir vienveidīgi noformēti, tiek numurēti un datēti, tiem ir viens nosaukums, apjoms un formāts
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai
- blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu
- apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus)
- izgadīties Izdoties, laimēties
- patrāpīties Izdoties, palaimēties
- nolaimēties Izdoties, paveikties; ielaimēties
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko
- pūšana izelpas virzīšana uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
- ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā
- izlišķēt Izglaimot, ar lišķēšanu (ko) izdabūt
- nolēnot Izglaimot, iegūt ar glaimiem
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete
- paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti
- ļūļīgs Izguris, izlaidies
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku
- izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot
- izlēverēt Iziet; izklaiņot
- izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties
- izlēverēties Izieties; izklaiņoties
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai
- justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā
- ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
- gulums Izkapts asmens horizontālais stāvoklis
- ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas
- iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi; iekārtoties
- iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu
- pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku)
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā
- aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt
- vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām
- šovs izklaidējoša programma
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās)
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60–90 sekundēm
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs
- šovbizs Izklaides industrija
- foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
- popss Izklaides mūzika
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts
- kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana
- popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne
- šovprogramma izklaides programma
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network")
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
- izklaida Izklaidēšanās
- garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku)
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
- patusēt pīrāgus izklaidēties
- tusēt bulkas izklaidēties
- ietusēt Izklaidēties
- patusēt Izklaidēties
- tusovatsja Izklaidēties
- vīzēties Izklaidēties
- izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā)
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā
- aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi
- afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem
- nenopietnība Izklaidība, vieglprātība
- izklaidens Izklaidīgs
- diršlis Izklaidīgs cilvēks
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks
- animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana
- izklaidu Izklaids
- izklaidus Izklaids
- izklaidan Izklaidu
- izkaisām Izklaidus
- izkaisu Izklaidus
- izklaidā Izklaidus
- izklaidām Izklaidus
- izklīdu Izklaidus
- izklīdus Izklaidus
- izkliedēti Izklaidus
- paklaidā Izklaidus
- paklaidām Izklaidus
- izkliedu Izklaidus (1)
- izkliedus Izklaidus (1)
- izkliedu Izklaidus (2)
- izkliedus Izklaidus (2)
- izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1)
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai)
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
- klaids Izklaidus novietots; izkliedēts
- izkaišu Izklaidus, nesaistīti
- izkaišus Izklaidus, nesaistīti
- pakaišam Izklaidus, nesaistīti
- klaids Izklaidus; savrup no citiem
- izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties
- izklaiņāt Izklaiņot
- izkleķerēt Izklaiņot
- izklenderēt Izklaiņot
- izklimst Izklaiņot
- izklimstēt Izklaiņot
- izkleidot Izklaiņot, izstaigāt
- izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt
- izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt
- apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties
- izlinot Izklaiņot; izstaigāt
- izadauzīties Izklaiņoties
- izažaustīties Izklaiņoties
- izblandīties Izklaiņoties
- izdauzīties Izklaiņoties
- izmētāties Izklaiņoties
- izvazāties Izklaiņoties
- izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties
- izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties
- aizskleist Izklāt linus (lai balinātu) ceļam priekšā (to nosprostojot)
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
- apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties)
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
- izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem
- iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
- elidējums Izlaide, izlaidums
- izlēkāties Izlaidelēties
- libertīnisms Izlaidība
- palaistība Izlaidība, nolaidība
- ļeters Izlaidies cilvēks
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis
- pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks
- almaviva Izlaidīga augstmaņa tips
- cipka izlaidīga pusaudze
- grīztaka izlaidīga sieviete
- palaidnule izlaidīga sieviete
- dīde Izlaidīga sieviete
- kulstuve Izlaidīga sieviete
- maule Izlaidīga sieviete
- saļeska Izlaidīga sieviete
- šļancka Izlaidīga sieviete
- šļaune Izlaidīga sieviete
- šļocka Izlaidīga sieviete
- šļure Izlaidīga sieviete
- šterva Izlaidīga sieviete
- sterve Izlaidīga sieviete
- tenclava Izlaidīga sieviete
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis
- ķellāt Izlaidīgi (cūciski) ēst
- atploskāt Izlaidīgi atnākt
- sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu
- žablēties Izlaidīgi sarunāties, pļāpāt
- vukstīt Izlaidīgi un kārīgi ēst
- ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās
- libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki
- pēlīgs Izlaidīgs
- šļaumīgs Izlaidīgs
- ļakars Izlaidīgs cilvēks
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks
- šļarga Izlaidīgs cilvēks
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs
- izlaidies Izlaidīgs, izlutināts
- palaidies Izlaidīgs, izlutināts
- slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks
- lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā
- lakūna izlaidums, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda ekvivalenta trūkuma dēļ
- izlaimāties Izlaimēties
- izlaipāt Izlaipot
- gainuķ Izlaist
- nomašīnēt Izlaist (pienu vai labību) caur separatoru
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus)
- izsprucināt Izlaist no aizsprostojuma
- apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes
- izbezdēt Izlaist smakojošas vēdera gāzes
- milēties Izlaist, kļūdīties, iztrūkt
- elidēt Izlaist; izlaist vārda pēdējo patskani, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai mēmo h
- šleķēt Izlaist; palaist vaļīgāk (trosi, līni u. tml.)
- izlēkt Izlaisties (ārā)
- izļumt Izlaisties, izplūst miesā vai apģērbā
- plundurēt Izlaisties, klaiņot
- lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties
- izpļundzināt Izlaistīt
- izšelderēt Izlaistīt
- izpluncīt Izlaistīt, izslacīt
- izžūrāt Izlaistīt, izšķiest
- izalaistīties Izlaistīties
- izšelderēties Izlaistīties
- izšļanderēties Izlaistīties
- izšļankāties Izlaistīties
- pļundzināt Izlaistīties
- nošļenderēties Izlaistīties (nesot)
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
- alderīgs Izlaists bērns
- ielaidnis Izlaists bērns
- dreilis Izlaists un nemierīgs bērns
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs
- dervelis Izlaists, nerātns zēns
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais
- izliekšķēt Izlaizīt
- izlizgāt Izlaizīt
- izmulsināt Izlaizīt
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks
- razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
- braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot
- palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
- loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt)
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
- peikšana Izlutināšanās, izlaišanās
- āmīgs Izlutināts, izlaists, ākstīgs
- pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.)
- trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā
- pārstrādes izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārstrādātu izejvielas gatavā produkcijā
- kontrolējamās izmaksas izmaksas, ko var ietekmēt uzņēmuma vadība noteiktā laika periodā
- plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu
- sui Izmanto, lai pievērstu uzmanību
- tuijā Izmanto, lai raksturotu ātru kustību
- pladaukš Izmanto, lai raksturotu skaļu, plaukšķošu skaņu
- purks Izmanto, lai raksturotu, kādu, kas ātri dusmojas
- majorizēt Izmantot balsu vairākumu, lai noraidītu (piem., parlamentā) mazākuma ierosinājumus
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību
- tvert mirkli (arī mirkļus) izmantot kādu nelielu laikposmu (kādus nelielus laikposmus)
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus)
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi
- atdot pēdējo kreklu izmantot visas iespējas, lai kādu atbalstītu, lai ko panāktu
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību
- antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- imunoelektroforēze Izmeklēšanas metode, kas dod iespēju vienlaikus noteikt proteīnu maisījumu sastāvdeaļu elektroforētisko kustību un antigēnisko specifiskumu
- anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
- spusķiķ Izmest lietiskos pierādījumus aizturēšanas laikā
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram
- žļurka Izmirkusi mālaina zeme
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
- brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
- stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā
- ceratosauri Izmirušas ķirzakas no triasa laikmeta
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- atrisinājums iznākums, atbilde (uzdevumam, mīklai)
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību
- baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma
- karažavot Izniekot (laiku), pavadīt laiku niekojoties
- nopleikāt Izniekot laiku
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
- izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur)
- izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība
- izdžākāt Izošņāt barību, lai atrastu labāko kumosu (par dzīvniekiem)
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu
- izpalaižņoties Izpalaidņoties
- izticība Izpalīdzība, laipnība, uzticamība
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē
- izplaiksnēt Izplaiksnīties
- izplaisīt Izplaisāt
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- izplaust Izplatīt, palaist
- CMOS fotosensors izplatīta pusvadītāju mikroshēmu izgatavošanas tehnoloģija, kur katram fotoelementam ir klāt savs pastiprinātājs un analogi digitālais pārveidotājs
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
- laist tautās izprecināt (meitu, māsu), parasti, aizlaižot prom no mājām
- izluste Izprieca, izklaide
- plezīrs Izprieca, izklaide, prieks
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
- laipnot Izrādīt laipnību (draudzīgumu)
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
- garlaikot izraisīt (kādā) garlaicību (1)
- spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
- sabangot izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā)
- urdīt izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem)
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju)
- varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam
- lai velns par stenderi paliek izsaucas dusmās, sašutumā, neapmierinātībā (_biežāk bez_ lai)
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju
- lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot
- lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai
- ej no(st) izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas
- briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- upa izsauksmes vārds, ar kuru bērns prasa, lai viņu paņem klēpī
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju
- hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
- cīku Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā lai raksturotu čerkstošu, čīkstošu skaņu
- cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu
- spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot
- slaukt Izsauksmes vārds, ko lieto lai raksturotu īsu, vienreizēju, plaukšķošu skaņu
- bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
- bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
- aču izsauksmes vārds, parasti atkārtojumā, lieto, lai pievērstu uzmanību
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums
- izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
- Sedum spectabile izskatīgais laimiņš
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos)
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
- izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt
- izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot
- izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties
- izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem)
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem
- izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties
- žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums
- sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas)
- tara Izstrādājums, ko izmanto preču iesaiņošanai (lai šo preci glabātu, transportētu)
- žāvēšanas jutīgums izstrādājumu (betona, mālu u. c.) tieksme žūstot plaisāt
- sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
- novazāt Izšķērdēt laiku
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties
- nokākarēties Izšķiest laiku bezjēdzīgā darbā
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties
- noklenkstēt Izšķiest, notriekt (laiku)
- cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
- izšļircināt Izšļākt, izlaistīt
- izšļirkstināt Izšļākt, izlaistīt
- nošļārbāt Izšļākt, izlaistīt
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
- uzglaimot Izteikt glaimus
- novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.)
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:2374}
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli)
- mentālā skenēšana iztēles process, kura laikā indivīds prātā pārskata savus tēlus
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku)
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku
- nogavēt Iztikt bez ēšanas noteiktu, arī visu laikposmu
- aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi
- izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties
- mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni
- vauksnēt Izturēt jebkurus laika apstākļus
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- ķēgāties Izturēties izlaidīgi
- apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu)
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību
- izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem)
- atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi
- kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski
- valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
- Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
- Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- samontēt izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
- sasataisīties izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
- sakantēt izveidot salaidumus (būvdetaļām)
- pamirkšķināt izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.)
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
- Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu
- Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha
- Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo \~110 putnu sugu
- Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums izveidots 1987. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 51 ha
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt
- izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko)
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku)
- kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības
- izklāt Izvietot izklaidus
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus)
- izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1)
- izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt
- izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību)
- ķesēt Izvilkt, meklēt, lai izvilktu
- kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam)
- izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri)
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā)
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību
- fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c)
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
- izaskaidrāties Izzust (par mākoņiem); kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem)
- izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- atžaut Izžaut, lai žāvētu
- apdedzināšana Izžāvēta keramiska materiāla termiskā apstrāde, lai iegūtu nepieciešamās izstrādājuma īpašības
- stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
- dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la)
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību
- YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
- nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
- slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
- salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
- jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī
- šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
- paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus
- levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana")
- Nikkei Japānas vadošais biznesa laikraksts
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu
- Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi
- Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
- Bisjamontens japāņu mitoloģijā — viens no septiņiem laimes dieviem, ziemeļu debespuses sargs, arī bagātības dievs
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos
- jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli
- taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības
- nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme
- kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām
- atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
- atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1)
- ārkārtējā režīma jauda jauda, ko dzinējs spēj attīstīt, lai lidaparāts izkļūtu no bīstamas situācijas
- dārs Jauks (par laika apstākļiem)
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
- žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
- ģeneratīvā partenoģenēze jaunā organisma attīstībā saglabājas haploidālais hromosomu komplekts
- akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem
- kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra
- neolītiks Jaunākais (vēlīnais) akmens laikmets, aptuveni pirms 7000-4000 gadiem
- jaunlaiki Jaunākie laiki vēsturē
- odeions Jaunākos laikos telpas sabiedriskām izpriecām, koncertiem, dejām utt.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem
- jauncūkas Jaunas abu dzimumu cūkas no atšķiršanas līdz izmantošanai vaislai
- buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu
- Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus
- meitas (arī puiša) dienas jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies)
- puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies
- meitas dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies
- hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes
- grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā
- jaunlaika Jaunlaicīgs
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās
- teknocīts Jauns neitrofilais leikocīts
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
- nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
- pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus
- nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā
- noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus
- kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) jebkurā laikā, brīdī
- katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
- frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz)
- metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus
- inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības
- nesinusoidāla strāva jebkuras formas laikā mainīga elektriskā s. (izņemot strāvu, kas laikā mainās pēc sinusoidāla likuma)
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze
- sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu
- četrdimensiju telpa jēdziens, kuru izmanto relativitātes teorijā, lai aprakstītu fizikālos procesus telpā un laikā
- Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
- Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā
- Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
- Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
- oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
- Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
- Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā
- midēgi Joki, palaidnības
- badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
- nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot
- aizvien joprojām; visu laiku
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte
- Crotalus horridus joslainā klaburčūska
- Cryptanthus zonatus joslainā kriptante
- pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
- Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
- joslaini Joslains
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas
- ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
- talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros
- makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem
- brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū
- astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
- Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
- Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām
- Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
- Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
- guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā
- drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
- medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu)
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
- privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos
- kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa
- spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai)
- maiga Jūsma, prieks, laimība
- omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi)
- garlaikoties Justies garlaicīgi
- justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
- staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi
- peldēt laimē justies ļoti laimīgam
- Ežu ezers Jušu ezers Ozolaines pagastā
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu
- rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
- flautando Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu
- flautato Kā flauta; norādījums spēlēt ar lociņu pie pirkstu laipas (grifa), tā iegūstot flautai līdzīgu skaņu
- kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo
- aizmiglāt Kā miglai pazust, aizskriet prom
- aizmiglīt Kā miglai pazust, aizskriet prom
- širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
- reiz kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz
- pa ceļam kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
- spīdzināšana kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u. c.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
- grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu
- vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
- agri kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros
- vēlai kāda laikposma beigās, beigu daļā, tā pēdējā posmā
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
- paegles kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis")
- krāpšana kāda mānīšana, maldināšana, lai iegūtu sev materiālu labumu.; arī blēdība (2)
- pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem
- tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem
- stereofotografēšana kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu
- pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
- ilgšana kāda objekta, norises pastāvēšana laika plūsmā
- savulaik kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savlaik
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- pārtraukums kāda procesa, piem., datora programmas izpildes, apturēšana, kuru izraisa, piem., signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā un kuru veic tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- ilgtspējība kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja
- done kāda trauka vai laivas sāni
- vaļenīca Kāda, kurai ir brīvs laiks
- kaut kad kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
- kakažiņa kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakazis kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- kakažnieks kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele
- ekspozīcija kādas ietekmes darbības laiks
- nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
- heterohronija kādas parādības nesavlaicīgums
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā
- aptvarste kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva)
- tamponācija kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
- transfokācijas kadri kadri, kas uzņemts ar translokatoru, uzņemšanas laikā mainot fokusa garumu
- kustīgs kadrs kadrs, kura uzņemšanas laikā kamera pārvietojas – maina savu attālumu no filmējamā objekta vai izseko tā kustībai
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku
- dalītais kadrs kadrs, kurā vienā laikā redzami vairāki savstarpēji atdalīti dažādi attēli
- brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī
- senenieks kāds no seniem laikiem, kāds, kas ir ļoti sens
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- paeglīte kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna)
- salabi kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis
- salaps kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi
- salupe kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube
- vēkāns kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi)
- lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
- drasts kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs
- loriķis kāds, kas ir nolaidīgs, nevērīgs
- aizsmakulis kāds, kas jau ilgāku laiku ir aizsmacis
- šļūteris kāds, kas laistās ar šļūteni
- birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
- žeiris kāds, kas nevērīgi apietas ar ūdeni (vai citu šķidrumu), izlaistot to šur un tur
- ļavāns kāds, kas palaiž muti
- laipenis kāds, kas piesardzīgi iet, lai nenosmērētu kājas
- zuka kāds, kas siltā laikā biezi saģērbies
- beizīte kāds, kas staigā no vienas mājas uz otru, lai tur linus kulstītu
- kleika kāds, kuram patīk klaiņot apkārt
- luņģine kāds, kurš bez darba klaiņo
- spaigulis kāds, kurš bieži klaigā
- kājāvis kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju
- pisiķis kāds, kurš iet plāni ģērbies sliktos laika apstākļos
- šulduris kāds, kurš ir palaidnīgs, neapdomīgs
- sutmuguris kāds, kurš karstā laikā ir ļoti silti saģērbies
- skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi
- žarga kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā
- glābējs kāds, kurš rīkojas tā, lai novērstu kāda bojāeju, sargātu kādu no bojāejas
- glābējs kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- sutinis kāds, kurš siltā laikā biezi ģērbjas
- lēmējs kāds, kurš vispusīgi apsver, pārdomā, apspriež vairākas iespējas, lai izvēlētos vienu no tām
- svēpoņa kāds, kurš visu izputina, nolaiž, nekopj savu saimniecību
- recepcija kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana
- nošķorēt kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa)
- pakaitināt kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku
- patīkāt kādu brīdi tīkot, meklēt lai iegūtu
- nošķorēt kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību)
- papasakaties kādu brīdi, neilgu laiku tērzēt
- saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
- piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
- izvaldīt kādu ilgāku laiku valdīt
- pagāžam kādu ilgstošu laiku; bezjēdzīgi, nederīgi
- pamurgot kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt
- nolelot kādu laiciņu dziedāt ganu dziesmu
- nodedēt kādu laiciņu gāgināt
- nokārsties kādu laiciņu ķildoties
- nokrencelēties kādu laiciņu paklepot, pakrekšķēt
- nolelot kādu laiciņu stenēt, kunkstēt
- notusnīties kādu laiciņu tūļāties
- nolīpēt kādu laiciņu viļņoties
- pavataļāties kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties
- vienu laiku kādu laika posmu
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt
- izpluities kādu laiku (bailīgi) raizēties
- iztešļāties kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt
- aprunāties kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties
- izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
- izkarinēties kādu laiku (pietiekami) žūt ārā (piemēram, veļa)
- izdopināt kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem
- iztrīties kādu laiku (pietiekoši) berzēties; berzējoties nosmērēties
- izsklidināt kādu laiku (pietiekoši) sklidināt
- izsāpināties kādu laiku (pietiekoši) skumt, pārdzīvot
- izporgāties kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu
- izplunkšēties kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties
- izsveibināt kādu laiku (pietiekoši) vicināt
- pačirkstināt kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli)
- izplivināties kādu laiku (vējā) plivināties
- nočēkstēt kādu laiku aizsmakušam šņācoši elpot
- pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
- pamugāties kādu laiku ar grūtībām locīties
- palīkāt kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī
- pazvidzināties kādu laiku ātri vicināties
- paplāvāt kādu laiku atspīdēt, paspīdēt
- paauklēties kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt
- paausīt kādu laiku ausīt (1)
- pabalot kādu laiku balināt; mazliet, daļēji balināt
- pabaloties kādu laiku balināties
- pabauroties kādu laiku baurot, skaļi raudāt
- izklerot kādu laiku bez darba klaiņot apkārt
- nomalžāt kādu laiku bez darba vai bez sekmēm maldīties
- izkukoties kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt
- pastaiģinēt kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp
- novantaroties kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt
- pablunkšķēt kādu laiku blunkšķēt
- pablusināt kādu laiku blusot
- padiekoties kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās
- pabust kādu laiku būt nomodā
- nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
- pauntumoties kādu laiku būt untumainam
- gaidīt kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek
- patribināt kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt
- izčakstināties kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos)
- uzčinkstēt kādu laiku činkstēt, raudāt
- palīkāt kādu laiku daudz locīties
- uzkūvēt kādu laiku draiskoties, trakot, spēlēties
- notītīt kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam
- izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
- padidelēt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
- padidināt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
- izpīkties kādu laiku dusmoties
- padainoties kādu laiku dziedāt tautasdziesmas
- paplītēt kādu laiku dzīrot, plītēt
- nomulīties kādu laiku dzīvot bez darba
- noskurināties kādu laiku dzīvot bez darba
- padzīvāties kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties
- saklibāties kādu laiku ejot sākt klibot
- nosēkāt kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties
- pasēsties kādu laiku ērti sēdēt
- padīkalēt kādu laiku gaidot kādā vietā staigāt šurp un turp
- izgavēt kādu laiku gavēt
- nočučāties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
- nočučēties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
- nogulšņāt kādu laiku gulšņāt
- pašļukāt kādu laiku iet velkot kājas pa zemi
- izmuities kādu laiku izciest grūtības
- patilāt kādu laiku izklāt balināšanai
- pašaudīt kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ
- nošķetēties kādu laiku izteikt neapmierinātību
- nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
- nogaloties kādu laiku jokoties
- nožārbīties kādu laiku kāpelēt
- pakarinēt kādu laiku karāties
- izlenkties kādu laiku kaut ko meklēt
- saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
- noklabināties kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu
- nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
- izklēgāties kādu laiku klaigāt, pļāpāt
- paslenderēt kādu laiku klaiņot
- pablisierēt kādu laiku klaiņot (slinkot)
- saklibāt kādu laiku klibot
- saklibot kādu laiku klibot
- izkliboties kādu laiku klibot un pārstāt
- noplāvāt kādu laiku klīst apkārt
- pačabēties kādu laiku klusām (slepus) tērzēt
- padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
- izkņubināties kādu laiku knibināties
- nokratīties kādu laiku kratīt
- parūcināt kādu laiku kūpināt
- nošļandēt kādu laiku kustināt šurpu turpu
- izkutināties kādu laiku kutināt
- noīverēties kādu laiku ķildoties
- noslempēt kādu laiku laiskoties un blandīties apkārt
- noogot kādu laiku lasīt (ogas)
- nolakstīt kādu laiku lēkāt
- samargot kādu laiku lēnām līt
- samergot kādu laiku lēnām līt sīkām pilēm
- pasoksināt kādu laiku lēnām rikšot
- norūčāties kādu laiku lēnām strādāt
- patopšāt kādu laiku lēnām un neveikli staigāt
- nočūžāties kādu laiku lēnām, bez ieinteresētības strādāt
- iztielēties kādu laiku lepoties, uzposties
- noracināt kādu laiku likt rakt
- nodurstīt kādu laiku līst, zagties
- patilināt kādu laiku ļaut izklātam balināties
- patulināt kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt
- izskriedināt kādu laiku ļaut krietni izskraidīties
- izplēcināt kādu laiku ļaut plivināties vējā
- izplivināt kādu laiku ļaut plīvot vējā
- pagaroties kādu laiku ļaut tvaikot
- pagarot kādu laiku ļaut tvaikot (atvēsinot)
- atlaidīt kādu laiku ļaut vienmērīgi atdzist
- nolaitīt kādu laiku masēt
- nodriegāt kādu laiku mazliet slimot
- izčamdīties kādu laiku meklējot taustīties
- patārpot kādu laiku meklēt tārpus (makšķerēšanai)
- novutāties kādu laiku meklēt utis
- nopukšināt kādu laiku mierīgi un nesteidzīgi strādāt
- izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
- pasulāties kādu laiku nedaudz suloties
- padirsināt kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem)
- padirbelēt kādu laiku neizlēmīgi mētāties uz vienu un otru pusi
- nomalzīties kādu laiku nemierīgi maldīties
- sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt
- sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
- sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt
- noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
- nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
- nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
- saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties
- nožūrāt kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt
- nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
- samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt
- nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
- nosakstīt kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt
- sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
- ķaukšināt kādu laiku nepārtraukti riet
- sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
- samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
- sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
- atpīpēt kādu laiku nepārtraukti smēķēt
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
- novickuļoties kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties
- samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
- savelties kādu laiku nepārtraukti velties
- sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
- noklerot kādu laiku nesekmīgi gaidīt un nesagaidīt
- izčiknīties kādu laiku nesekmīgi nopūlēties
- nomutuļot kādu laiku neskaidri un nesaprotami runāt
- nomuļāties kādu laiku neveikli strādāt
- pabakstīties kādu laiku niekoties, blēņoties
- panītīt kādu laiku nītīt
- nostāvēt kādu laiku nodarboties (ar ko)
- iznīkoties kādu laiku nodzīvot nabadzībā
- nopuišot kādu laiku nokalpot
- noreikāt kādu laiku nopļāpāt
- nolaukšēties kādu laiku nopļāpāt tukšības
- izpiņķēties kādu laiku nopūlēties
- nomudīt kādu laiku nopūlēties
- nokļimēt kādu laiku nostāvēt
- nošļenderēt kādu laiku notūļāties
- noklaknīt kādu laiku notupēt (nosēdēt)
- paplāvāties kādu laiku ņirbēt
- ņurīties kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi
- izkņēgāties kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
- noostīties kādu laiku ošņāt, okšķerēt
- paveikties kādu laiku pacīnīties
- uzsnaust kādu laiku pagulēt
- paslenderēties kādu laiku paklaiņot
- pablensties kādu laiku paskatīties
- paplāvāt kādu laiku pastaigāties
- noplandīties kādu laiku pavadīt bez darba
- noknosāties kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu
- satrumpāt kādu laiku pavadīt spēlējot kārtis
- izslampāties kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt
- munčāties kādu laiku peldēties
- padēdināt kādu laiku perināt 1
- iepriekš kādu laiku pirms kā cita
- novilnīt kādu laiku plēst matus
- izplīkšķināties kādu laiku plīkšķināt (pātagu)
- paplīvināties kādu laiku plīvināties
- izplēcināties kādu laiku plivināties vējā
- nomēļot kādu laiku pļāpāt
- paplekšināt kādu laiku pļāpāt
- notenkāties kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus
- pagārgties kādu laiku pļāpāt niekus
- nopogāt kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu)
- nobazūnēt kādu laiku pūst bazūni
- pašvikstināt kādu laiku radīt švīksotšas skaņas
- norakņāties kādu laiku rakņāties, pārmeklēt
- sašāstīties kādu laiku rast patvērumu
- noripinēt kādu laiku ripināt
- norakāties kādu laiku rokot savandīt
- nokruķēties kādu laiku rosīgi strādāt
- izrubināties kādu laiku rubināt 2(2), urbināt
- nopļaustīties kādu laiku rūpīgi pļaut
- nostāvēt kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī)
- novervelēt kādu laiku sarunāties
- nourrāt kādu laiku saukt "urrā"
- pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
- izsaimniekot kādu laiku sekmīgi saimniekot
- sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
- nosēties kādu laiku sēt (līdz nogurumam)
- izplezdināties kādu laiku sist spārnus
- nolaušķēt kādu laiku skaļi nopļāpāt
- pabaurot kādu laiku skaļi raudāt
- nočākstēt kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm)
- pablīšķināt kādu laiku skaļi sist
- nožaudīties kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku
- izskrapstīties kādu laiku skrāpēties, kasīties, rakņāties
- nopluities kādu laiku skumt, žēloties
- novīstīties kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties
- paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
- iztīkāties kādu laiku slepus novērojot
- palaidināties kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna
- pasklidināties kādu laiku slidot, paslidināties
- notullēt kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt
- noknubināties kādu laiku slinkot
- noosties kādu laiku smaržot
- izdirbinēties kādu laiku spēcīgi kratīt un pabeigt kratīt
- nokaitēties kādu laiku spēlēties, blēņoties
- izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
- pastumpāt kādu laiku stampāt
- nomuldēt kādu laiku stāstīt aplamības
- nourrāties kādu laiku stipri dusmoties
- noplundurēt kādu laiku strādāt bez rezultāta
- sasūkāties kādu laiku sūdzēties
- uzsūrstēt kādu laiku sūrstēt
- pārsūrkstēt kādu laiku sūrstēt un pārstāt sūrstēt
- sasveidīties kādu laiku sviedrēties
- izšņākāties kādu laiku šņākt
- izdīdīt kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu)
- noukāt kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala
- noolīt kādu laiku šurp un turp grozīt
- izpirināties kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem
- salēkāt kādu laiku šurp un turp lēkāt
- padīšļāties kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt
- palīkumot kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties
- pataurēties kādu laiku taurēt savam priekam
- nogramstīties kādu laiku taustīt
- notenkāt kādu laiku tērzēt, pļāpāt
- iztielēties kādu laiku tielēties
- noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
- nodraiskāties kādu laiku trakot, plosīties
- uztrokšņot kādu laiku trokšņot
- nokāvarēties kādu laiku tūļāties
- nokleknīt kādu laiku tupēt (sēdēt)
- paturēties kādu laiku turēt
- satirpināt kādu laiku turēt arestā
- izkarāties kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp
- panabagot kādu laiku ubagot
- noubagot kādu laiku ubagot, diedelēt
- uzplītēt kādu laiku uzdzīvot, žūpot
- pamist kādu laiku uzturēties
- pārmist kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot
- novadāt kādu laiku vadāt
- novazināt kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt
- nosvaipīties kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties
- izvaibīties kādu laiku vaibstīties, šķobīties
- sagaust kādu laiku vaimanāt, žēloties
- pavārgot kādu laiku vārgt, sirgt
- nozvēbināt kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ
- aizvadīt kādu laiku veikt (ko)
- noklemēt kādu laiku veltīgi gaidīt
- izkamstīties kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt)
- nokampsīties kādu laiku veltīgi meklēt
- nokampstīties kādu laiku veltīgi meklēt
- paborināt kādu laiku vest (bērnu) pastaigā
- nošvitināt kādu laiku vicināt (vēcināt)
- zvēbināt kādu laiku vicināt, vēcināt
- izplikšināties kādu laiku viegli sitot ar roku plikšķināt
- pasaukties kādu laiku vienam otru saukt
- novilnīties kādu laiku viļņot, bangot
- paviņģot kādu laiku viņģot
- noērmoties kādu laiku visādi blēņoties
- nokārnēt kādu laiku ziņkārīgi skatīties
- izjonēt kādu laiku, kādu gabalu izskriet
- izdukurēties kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru
- pabraucīties kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt)
- paslampāt kādu laiku, nedaudz slampāt
- iztrallāties kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties
- izzvaigāties kādu laiku, pietiekami izsmieties
- pieskundēt kādu laiku, pietiekami kurnēt, pukoties
- piesērot kādu laiku, pietiekami sērot
- iztramdīties kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt
- izkrāmēties kādu laiku, pietiekoši ilgi krāmēties
- izskrūvēties kādu laiku, pietiekoši ilgi skrūvēt
- izūkšēties kādu laiku, pietiekoši kliegt, bļaut, gavilēt
- izsmalstīties kādu laiku, pietiekoši smalstīties
- izvalkāt kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt
- saligāt kādu noteiktu laiku slimot
- sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem)
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
- kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.)
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī
- Turritis glabra kailai tornītis
- Elaeagnus glabra kailais eleagns
- Rhus glabra kailais etiķkoks, sumahu suga
- Gymnocalycium denudatum kailais gimnokalīcijs
- sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
- nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība
- skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
- slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime
- profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
- kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
- kaklakundzības laiki kaklakungu un tirānijas laiks
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
- Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
- etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas)
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā
- linearizācija kalibrēšanas process, lai nodrošinātu imidžsetera vai formu plašu eksponētāja stabilu darbību
- Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- kroku un cilu kalni kalni, kas veidojušies no kroku kalniem, kuri laika gaitā ir sašķēlušies atsevišķās dažādā augstumā paceltās cilās (blāķos); visizplatītākais kalnu tips
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
- Sauleskalns kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
- Dēliņkalns kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Pilskalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
- Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- sistēma kalnu ieži, kas veidojušies viena ģeoloģiskā perioda laikā
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
- Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
- Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā
- atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot
- piekalpot Kalpot, lai apmierinātu
- služa Kalpotājs, sulainis
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku
- dienderis Kalps; sulainis
- dieneris Kalps; sulainis; dienderis
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs
- apārdnis Kaltēšanai izlaists siens
- Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
- prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
- veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
- Sedum kamtschaticum Kamčatkas laimiņš
- šamērt Kamēr, pa to laiku
- videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām
lai citās vārdnīcās:
MEV