izgriezties2
izgriezties [izgriêzties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgriežos | izgriežamies | izgriezos | izgriezāmies | izgriezīšos | izgriezīsimies |
| 2. pers. | izgriezies | izgriežaties | izgriezies | izgriezāties | izgriezīsies | izgriezīsieties, izgriezīsities |
| 3. pers. | izgriežas | izgriezās | izgriezīsies | |||
Pavēles izteiksme: izgriezies (vsk. 2. pers.), izgriezieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgriežoties (tag.), izgriezīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrieztos
Vajadzības izteiksme: jāizgriežas
1.Ilgāku laiku, daudz griezt.
2.Ilgāku laiku, daudz izgriezt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autobuss lēnām izgriezās no tirgus šaurajām ieliņām un tuvojās Salu tiltam.
- Sūknējam naftu, lai zemeslodei “ odere” izgriežas uz āru!
- Es nezinu, bet man likās, kauli izgriezās no ceļgaliem.
- Savukārt smagajām mašīnām vispār neesot pat iespējams īsti ērti izgriezties.
- Ja jūs stāvat un esat pirmā mašīna, lai izgrieztos uz apļa,