nošūpoties
nošūpoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošūpojos | nošūpojamies | nošūpojos | nošūpojāmies | nošūpošos | nošūposimies |
| 2. pers. | nošūpojies | nošūpojaties | nošūpojies | nošūpojāties | nošūposies | nošūposieties, nošūposities |
| 3. pers. | nošūpojas | nošūpojās | nošūposies | |||
Pavēles izteiksme: nošūpojies (vsk. 2. pers.), nošūpojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošūpojoties (tag.), nošūpošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošūpotos
Vajadzības izteiksme: jānošūpojas
1.Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tievais praktiķis palocīja galvu tā, ka garie mati nošūpojās vien.
- Tumšs būkšķis, kurā viņas ķermenis nošūpojās kā līdztekās.
- Pāris dienas Mētra bija nošūpojusies, zēni gulējuši apakšā un smīkņājuši par viņas biksītēm.
- Severards palocīja galvu, un garie, plānie mati nošūpojās ap kalsno seju. “
- Dārza dzīvžogs nošūpojas, kad aizcērtas nama durvis.