nošūpot
nošūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošūpoju | nošūpojam | nošūpoju | nošūpojām | nošūpošu | nošūposim |
| 2. pers. | nošūpo | nošūpojat | nošūpoji | nošūpojāt | nošūposi | nošūposiet, nošūposit |
| 3. pers. | nošūpo | nošūpoja | nošūpos | |||
Pavēles izteiksme: nošūpo (vsk. 2. pers.), nošūpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošūpojot (tag.), nošūpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošūpotu
Vajadzības izteiksme: jānošūpo
1.Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
2.Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nošūpoja galvu un, sirdīgi sprauslādams, iegāja namā. “
- Džuljeta nošūpoja galvu, tomēr zināja, ka Lūkasam taisnība. „
- Viņa pār plecu paskatījās uz zēniem pie treilera un nošūpoja galvu.
- – Tā nav nekāda spēle, – vecmāmiņa nošūpoja galvu.
- “Vai krokodilu,” noņurdēja tētis un nošūpoja galvu.