nošūt | Tēzaurs

nošūt

nošūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.

1.1.intransitīvs Šūt un pabeigt šūt (kā).

2.Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri