kolons2
kolons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolons | koloni |
| Ģen. | kolona | kolonu |
| Dat. | kolonam | koloniem |
| Akuz. | kolonu | kolonus |
| Lok. | kolonā | kolonos |
1.Senajā Romā – neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
2.Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kolonu pavadīs un satiksmes drošību izbrauciena laikā uzraudzīs ceļu policijas patruļa.
- Iepriekšējos gados līdzekļu trūkuma dēļ bija izrotātas tikai četras kolonas.
- INSERT INTO < tabula> [(<kolonu uzskaitījums>)]
- Šādi reģioni veidojas spēcīgo okeāna straumju un ūdens kolonu vetikālo stratifikāciju ietekmē.
- Pirmais eksperimentālais kanāls ( siltuma kolona) tika aprīkots, lai: