izniķoties
Lietojuma biežums :
izniķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izniķojos | izniķojamies | izniķojos | izniķojāmies | izniķošos | izniķosimies |
2. pers. | izniķojies | izniķojaties | izniķojies | izniķojāties | izniķosies | izniķosieties, izniķosities |
3. pers. | izniķojas | izniķojās | izniķosies |
Pavēles izteiksme: izniķojies (vsk. 2. pers.), izniķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izniķojoties (tag.), izniķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izniķotos
Vajadzības izteiksme: jāizniķojas
Ilgāku laiku, daudz niķoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču situācijās, kad mazais bērns lien pie plīts, Gundega Roze arī ir tikai mamma un noliek robežas, ka nedrīkst un viss, ļaujot bērnam izniķoties par aizliegumu.
- Sodīju, ievedot vienu pašu citā istabā, lai izniķojas tur...
- Nav nekas briesmīgs, ja mamma ļauj meitai " izniķoties" neskatoties uz to, ka to redz citi cilvēki.
- Diemžēl nekas cits neatliek kā gaidīt, kamēr bērns izniķosies un to protokolu arī uzrakstīs, jo ne jau mums būtu jānorāda policistu kungiem, ka viņi strādā pārāk lēni.
- Bet tiklīdz saproti, ka šis konkrētais pieaugušais šobrīd uzvedas kā bērns un nespēj uzņemties atbildību par notikušo, ka viņš vienkārši netiek šobrīd galā pats ar sevi, tad ir ļoti viegli savās domās ļaut viņam kā bērnam izniķoties.