iznirelis
iznirelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iznirelis | iznireļi |
| Ģen. | iznireļa | iznireļu |
| Dat. | iznirelim | iznireļiem |
| Akuz. | iznireli | iznireļus |
| Lok. | iznirelī | iznireļos |
iznirele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iznirele | iznireles |
| Ģen. | iznireles | iznireļu |
| Dat. | iznirelei | iznirelēm |
| Akuz. | iznireli | iznireles |
| Lok. | iznirelē | iznirelēs |
Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varu iedomāties – to, ka es esmu nekaunīgs iznirelis." "
- Viņš vismaz ir arī dzejnieks, ne tikai iznirelis.
- Es jutīšu gandarījumu, iztukšodams kabatas šim iedomīgajam iznirelim.
- Iznireļa ētika nestrādā, paveikšanos Terēzes reliģija neatzīst.
- Dzīve nav tikai bezgalīgas pratināšanas un intensīva galvas lauzīšana, meklējot kaut kādus iznireļus.