izauroties
izauroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izaurojos | izaurojamies | izaurojos | izaurojāmies | izaurošos | izaurosimies |
| 2. pers. | izaurojies | izaurojaties | izaurojies | izaurojāties | izaurosies | izaurosieties, izaurosities |
| 3. pers. | izaurojas | izaurojās | izaurosies | |||
Pavēles izteiksme: izaurojies (vsk. 2. pers.), izaurojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izaurojoties (tag.), izaurošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izaurotos
Vajadzības izteiksme: jāizaurojas
1.Ilgāku laiku, daudz aurot.
2.sarunvaloda Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik daudz es aptvēru, ka Lēnai bija vajadzīgs kāds, uz kuru izauroties.
- izkliedzās , izaurojās, kaut gan tur nebija neviena stipri iereibuša nebija !!!
- Toties mēs kārtīgi izaurojāmies rupjās dziesmas un izsmējāmies gan par tām, gan par M. stulbo ģīmi un vilšanos, tās dzirdot.
- Savukārt, kā šķiet, ja uz viņu kārtīgi izaurojas, piecērt kāju un pasaka ka tā nu nebūs, viņš paliek tiešām mīļš.
- Vai par pēdējiem centiem nopirkt autobusa biļeti un aizbraukt uz nekurienes vidu, izkāpt meža malā un izauroties uz debesīm, ar savām dusmām izsaucot zibeni vai pērkonu.