izauļot
Lietojuma biežums :
izauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izauļoju | izauļojam | izauļoju | izauļojām | izauļošu | izauļosim |
| 2. pers. | izauļo | izauļojat | izauļoji | izauļojāt | izauļosi | izauļosiet, izauļosit |
| 3. pers. | izauļo | izauļoja | izauļos | |||
Pavēles izteiksme: izauļo (vsk. 2. pers.), izauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izauļojot (tag.), izauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izauļotu
Vajadzības izteiksme: jāizauļo
1.Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu Pakalnu ķēve milzu ātrumā izauļo ārā, es zaudēju līdzsvaru un atmuguriski nokrītu zemē.
- – viņi izauļoja cauri Parīzei.
- Taču ap pusnakti viņi ganu pārrāva un aizauļoja uz Ērmiķu pusi,» I.Reinvalde zina teikta, ka uz rīta pusi abi atkal atgriezušies, izauļojuši cauri pagalmam, bet nav palikuši.
- Tiek runāts par zarnām, kas izkratās no pikadora zirga, un daudziem tieši šī aina vēršu cīņās izraisa pašu lielāko sašutumu ( taču Žorža Bataija piselīgo Simonu “ Acs stāstā” tieši tā apskurbināja visvairāk; varbūt tā simbolizē dalīšanos, to, kā bērns atstāj mātes vēderu, šī aina viņā izraisīja ārprātīgu iedvesmu, atnesa sāpes, nelabumu un caur to atvieglojumu), tiek runāts par nabaga staltajiem kleperiem, kuru stingri šķirnei atbilstošajā audzināšanā milzu pūles tiek ieguldītas tikai tādēļ, lai tie vienu vienīgu reizi mūžā ar klapju aizsegtām acīm varētu izauļot arēnā un ļaut sev uzšķērst vēderu.
- Pāri degošai sētai no dūmiem izauļoja kāds jātnieks.