izauklēt
Lietojuma biežums :
izauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
1.1.Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
2.Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri