izauklēt

izauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).

1.1.Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.

2.Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri