izauklēt
izauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izauklēju | izauklējam | izauklēju | izauklējām | izauklēšu | izauklēsim |
| 2. pers. | izauklē | izauklējat | izauklēji | izauklējāt | izauklēsi | izauklēsiet, izauklēsit |
| 3. pers. | izauklē | izauklēja | izauklēs | |||
Pavēles izteiksme: izauklē (vsk. 2. pers.), izauklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izauklējot (tag.), izauklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izauklētu
Vajadzības izteiksme: jāizauklē
1.Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
1.1.Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
2.Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pateicībā par rūpīgo darbu, dīķis sevī ir izauklējis krāšņas ūdensrozes.
- Izauklējusi meitu un dēlu, tagad ciemos atbraucam gaida arī mazdēliņu.
- Gadsimtu gaitā Jaunjelgava ir izauklējusi un pasaulē laidusi daudzus ievērojamus cilvēkus.
- Katru gadu programma tiek izauklēta tā, ka kulminācija ir katrs koncerts.
- Kā Džilindžers to darbu ir atlasījis, izauklējis, izdomājis.