izaurēt
izaurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izaurēju | izaurējam | izaurēju | izaurējām | izaurēšu | izaurēsim |
| 2. pers. | izaurē | izaurējat | izaurēji | izaurējāt | izaurēsi | izaurēsiet, izaurēsit |
| 3. pers. | izaurē | izaurēja | izaurēs | |||
Pavēles izteiksme: izaurē (vsk. 2. pers.), izaurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izaurējot (tag.), izaurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izaurētu
Vajadzības izteiksme: jāizaurē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad krājas miglas, kuras saelpojušies cilvēki vislabāk prot izaurēt dziesmu.
- Nākas iespringt, padomāt par to, kā pareizāk izaurēt un romantiskām pārdomām vairs laika neatliek.