uzdzīvot
uzdzīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdzīvoju | uzdzīvojam | uzdzīvoju | uzdzīvojām | uzdzīvošu | uzdzīvosim |
| 2. pers. | uzdzīvo | uzdzīvojat | uzdzīvoji | uzdzīvojāt | uzdzīvosi | uzdzīvosiet, uzdzīvosit |
| 3. pers. | uzdzīvo | uzdzīvoja | uzdzīvos | |||
Pavēles izteiksme: uzdzīvo (vsk. 2. pers.), uzdzīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdzīvojot (tag.), uzdzīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdzīvotu
Vajadzības izteiksme: jāuzdzīvo
Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau esmu izgājis no tā vecuma, kad gribas uzdzīvot.
- Kamēr Vitālijs divas nedēļas gulēja reanimācijā, viņi ar vērienu uzdzīvoja.
- Tā nolemts, ka var uztaisīt paši cigārus un uzdzīvot. "
- Tu esi aizrautīga un entuziasma pārņemta, un tev patīk uzdzīvot.
- Viņi redz normālu ģimeni, kurā nepīpē, nedzer un neuzdzīvo.