grīslājs
grīslājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grīslājs | grīslāji |
| Ģen. | grīslāja | grīslāju |
| Dat. | grīslājam | grīslājiem |
| Akuz. | grīslāju | grīslājus |
| Lok. | grīslājā | grīslājos |
1.Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš rāpās arvien augstāk, augstāk pa priedes zariem un cēlās pāri grīslājam, pļavām, krūmiem, kokiem, līdz nokļuva pie ligzdas.
- Bez vispārīgajiem un ļoti produktīvajiem pļavu apzīmējumiem – pļava, kas iekļauts vismaz 7% visu salikto vietvārdu, un ( lībiskā substrāta reģionā) nīte vai nīta – visbiežāk sastopami floras semantikas apelatīvi – nosaukumi, kas darināti no pļavā sastopamā auga vārda: ašķene, aunene, badene, blusene, briedene, cemeriene, dadzene, dzelzene, gārsene, grāvene, grīslaine, grīslājs, grīslis, grīslene, grīsliene, grīslenīca, grūzene, grūžņas, kalvene, kazene, kazenīca, kumeļnīca, kuosene, madarājs, maucuksnājs, meldines, nātrene, nātrinīca, pīsiens, sūnene.
- Grīslājā biežāk sastopamie koki ir: bērzs Betula verrucosa Ehrh.